Indriksone: Turpmāk visiem elektroenerģijas lietotājiem OIK rēķina ailītēs būs nulle
“Esam raduši risinājumu obligātā iepirkuma komponentes atcelšanai visiem lietotājiem, vienlaikus pilnveidojot esošo atbalsta sistēmu. Elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas izbeigšana nav iespējama, taču ir iespējama obligātā iepirkuma atbalsta izmaksu segšana no valsts puses, lai līdz 2025. gada beigām elektroenerģijas lietotāju rēķinos obligātā iepirkuma komponentes ailītēs būtu nulle. Papildus tam tiks gatavoti grozījumi tiesību aktos, lai arī turpmāk, pēc 2025. gada, elektroenerģijas gala lietotājiem OIK maksājumi nebūtu jāveic,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
“Vienlaikus, prognozējot, ka elektroenerģijas vidējās vairumcenas arī turpmākajos mēnešos saglabāsies augstā līmenī, negatīvi ietekmējot mājsaimniecību ekonomisko situāciju, par četriem mēnešiem tiks pagarināts jau pērn pieņemtais lēmums par palielinātu atbalstu aizsargātajiem lietotājiem,” norāda ministre.
Ministru kabineta š.g. 30. augusta sēdē tika izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Konceptuālais ziņojums “Kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponentes problemātikas risināšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai”, un valdība konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu no 2022. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) vidējo likmi noteikt 0 eiro/MWh, obligātā iepirkuma atbalsta izmaksas sedzot no AS “Latvenergo” dividenžu ieņēmumiem. Vienlaikus valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai izstrādāt grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, piedāvājot risinājumu, kura ietvaros obligātā iepirkuma izmaksas gan līdz 2025. gadam, gan turpmāk netiks segtas no Latvijas elektroenerģijas galalietotājiem.
2022. gada pirmajā pusgadā ir ievērojami samazinājies obligātā iepirkuma valsts atbalsta saņēmēju skaits. Saskaņā ar Būvniecības valsts kontroles biroja datiem par obligātā iepirkuma atļauju derīguma termiņiem, OIK atbalstu saņemošo koģenerācijas staciju skaits pakāpeniski samazināsies arī turpmāk, tādējādi mazinot obligātā iepirkuma kopējās izmaksas.
Vienlaikus tika rasts finansējuma avots un valdība konceptuāli vienojās par četriem mēnešiem, t.i. līdz 2023. gada 30. aprīlim, pagarināt palielinātu atbalstu visām aizsargātā lietotāja grupām, tai skaitā daudzbērnu ģimenēm, mazturīgām mājsaimniecībām un citiem, kas jau ir spēkā kopš 2021. gada novembra.
Kā zināms, pagājušā gada nogalē valdība lēma no 2021. gada 1. novembra līdz 2022. gada 31. decembrim, ņemot vērā augsto elektroenerģijas cenu kāpumu un līdzšinējā atbalsta apjoma proporcionalitāti, noteikt šādu atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju:
- trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai (personai) – 15 EUR;
- ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti – 15 EUR;
- personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim – 15 EUR;
- daudzbērnu ģimenei – 20 EUR.
Kā informēts iepriekš, Elektroenerģijas tirgus likumā noteikts, ka aizsargātajiem lietotājiem tiek nodrošinātas tiesības saņemt aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojumu, kas būtībā ir no valsts budžeta finansēts elektroenerģijas rēķina maksājuma samazinājums. Atbalstu aizsargātajiem lietotājiem sniedz Būvniecības valsts kontroles birojs. 2021. gada 1. septembrī sāka darboties aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) – jauns un efektīvs risinājums automātiskā atbalsta piešķiršanā elektroenerģijas izmaksu segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, maznodrošinātajām mājsaimniecībām.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk