Infektologi ceļ trauksmi: Deviņu gadu laikā no vakcīnregulējamām slimībām miruši 15 bērni
Lai arī vakcinācija ir efektīvs infekcijas slimību profilakses līdzeklis, kas palīdz krasi samazināt saslimstību ar infekcijas slimībām vai pat pilnīgi likvidēt atsevišķas no tām, sabiedrībā domas par vakcinācijas nepieciešamību joprojām dalās. Pasaules Veselības organizācija kā vienu no globālajiem draudiem atzinusi arī sabiedrības attieksmi pret vakcināciju – deviņu gadu laikā no vakcīnregulējamām infekcijas slimībām Latvijā miruši 15 bērni, kas nebija potēti pret tām.
Trauksmi par esošo situāciju ceļ arī infektologi. Nepilna gada laikā saslimstība ar garo klepu ir trīskāršojusies. No 159 gadījumiem 2018. gadā, līdz 415 pirmajos astoņos mēnešos šogad. Katru mēnesi slimnīcā nonāk kāds jauns pacients, min Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) infektoloģe Liene Čupāne.
“Ambulatori paliek tie, kas nav tik smagi slimi. Bet jūtami, ka tādi gadījumi pieaug,” LNT atklāj Čupāne. Šobrīd Bērnu slimnīcā no garā klepus ārstējas vairāki bērni. Riska grupā ir zīdaiņi, kuri no šis infekcijas slimības var nomirt.
“Jauniem cilvēkiem, kas kaut kad dzīvē jau ir vakcinēti, arī vecuma dēļ, viņiem šī saslimšana norit vieglāk. Viņiem ir tāds kā klepus, apmēram pāris nedēļas. Bet šo divu nedēļu laikā pastāv iespēja inficēt mazos, īpaši jūtīgos bērnus. Un īpaši nozīmīga ir šī riska grupa neonatālā periodā līdz trīs mēnešiem, kuri vēl sava vecuma dēļ nav saņēmuši vakcināciju, un līdz ar to nav pasargāti. Diemžēl viņiem ir raksturīga smaga slimības gaita, kas var beigties arī nepatīkami,” skaidro Liene Čupāne.
Infektologi garā klepus uzliesmojumu skaidro ar nepietiekamo vakcināciju, jo pote nenodrošina mūža garo imunitāti.
Garais klepus ir augsti infekcioza akūta elpceļu infekcija, kuru izsauc Bordetella pertussis baktērija. Slimībai ir raksturīgs smags klepus, kurš var ilgt divus mēnešus vai pat vairāk. Cilvēki ir vienīgais infekcijas rezervuārs. Inficētiem pieaugušajiem var būt ļoti viegli slimības simptomi, taču viņi var izdalīt slimības izraisītāju nedēļām ilgi, tādējādi inficējot apkārtējos uzņēmīgus indivīdus.
Zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par sešiem mēnešiem, raksturīgs klepus var neattīstīties, toties viņiem var tikt novērota aizdusa un pat elpošanas apstāšanās, turklāt, nesaņemot atbilstošu ārstēšanu, viņiem ir ievērojamas izredzes nomirt no šīs slimības.
“Mūsu valstī četrpadsmitgadīgajiem šī vakcīna netiek veikta. Viņa pagaidām nav iekļauta kalendārā, lai gan tāds priekšlikums bija. Izņemt šo poliomielīta vakcīnu 14 gados, bet ielikt tā vietā šī garā klepus komponenti. Bet šobrīd tas tā nav. Un līdz ar to pieaug šī saslimstība jauniešu, arī jauno pieaugušo cilvēku vidū,” norāda telekanālam LNT atklāj Čupāne.
Tajā pašā laikā cilvēki aizvien ir skeptiski pret vakcināciju. Diemžēl bieži vien potēt bērnus liedz viņu vecāki. Ģimenes ārsta Andra Baumaņa praksē tādi ir 10 līdz 15%. Mediķi brīdina, ka atteikšanās no vakcinācijas draud ar smagām sekām ne tikai konkrētam bērnam, bet arī sabiedrībai kopumā.
Tas rosinājis arī diskusijas par dažādām sankcijām. Piemēram, pēc masalu uzliesmojuma Itālijā pieņemts lēmums neļaut nepotētiem bērniem iet uz skolu. Izņēmums tikai tie, kuriem ir kontrindikācijas.
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākVeselības aprūpe krīzes priekšvakarā: LĀB aicina rīkoties
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) vērsusies pie Ministru prezidentes, finanču ministra, veselības ministra, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākTiesībsargs: Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu
Sabiedrībai ir tiesības zināt par Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas pieņemto lēmumu, kurā vērtēta ārsta rīcība. Komisijai vajadzēja vērtēt konkrētā jautājuma nozīmīgumu...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālāk