Inflācija tuvojas Māstrihtas kritērijiem
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, preces ir kļuvušas aptuveni par 1,7 procentiem dārgākas. Banku analītiķi prognozē, ka cenas lēnām turpinās kāpt arī nākotnē. Tomēr ekonomisti pieļauj, ka septembris varētu kļūt par pirmo mēnesi, kurā Latvija izpildīs Māstrihtas inflācijas kritērijus.
Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs Jānis Salmiņš norāda, ka augustā būtiska palielinoša ietekme uz patēriņa cenām bija degvielai. «Kopš jūnija beigām naftas cenas pasaulē palielinās. Vēl jūlijā Latvijā degvielas cenu pieaugumu nosedza nodokļu likmju samazināšana, bet augustā naftas cenu kāpums pasaulē jau atspoguļojās mazumtirdzniecībā. Mēneša laikā degvielai cenas pieauga par 5%, kas kopējo cenu līmeni palielināja par 0,3 procentpunktiem,» secina J. Salmiņš.
Viņš paredz, ka arī turpmākajos mēnešos cenu izmaiņas kopumā būs tuvas sezonālo svārstību līmenim. Vienlaikus pastāv liela nenoteiktība par turpmākajām naftas cenu tendencēm un iespējamo pārtikas cenu kāpumu pasaulē. Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna savukārt domā, ka augusts, visticamāk, šogad būs pēdējais mēnesis, kad mēneša griezumā reģistrēta deflācija, un turpmāk patēriņa cenas lēnām kāps. Tomēr, viņasprāt, šā brīža inflācijas tendences liecinot, ka Māstrihtas cenu stabilitātes kritēriju 2013. gada martā Latvija, visticamāk, izpildīšot. Arī Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds ir pārliecināts, ka Latvija izpildīs Māstrihtas kritērijus un, iespējams, jau septembrī.
«Pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija, kurai atbilstoši tiek vērtēta valsts atbilstība tā sauktajiem Māstrihtas kritērijam, augustā kritās līdz 3,1%, taču vēl joprojām tā bija mazliet augstāka par kritērija vērtību 3,0%. Acīmredzot gada griezumā inflācija arī septembrī būs nedaudz zem 2%, lai gan mēneša griezumā septembrī cenu tālāks kritums nav gaidāms. Tomēr septembris varētu kļūt par pirmo mēnesi, kurā Latvija izpildīs Māstrihtas inflācijas kritēriju,» uzsver A. Strazds.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk