• Tweet

Krievijas aizsāktais agresijas karš rada eksistenciālus draudus starptautiskajam mieram, drošībai un uz noteikumiem balstītai starptautiskajai kārtībai. Krievijas rīcība pieprasa nekavējošu reakciju, jo agresija pret citu suverēnu valsti vai militārs iebrukums tajā nav pieļaujams. Klusēšana no starptautiskās sabiedrības puses būtu “zaļā gaisma” ikvienam diktatoram pasaulē,  Ļvivā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka starptautiskās tiesības aizliedz agresīvu karu, taču patlaban nav neviena starptautiskā tiesa, kuras kompetencē būtu iztiesāt konkrēto Krievijas agresiju pret Ukrainu. E. Levits arī norādīja, ka atbildīgie par Krievijas noziegumiem pret Latviju nekad nav tikuši tiesāti, taču tagad ir pienācis laiks šādu trūkumu starptautiskajās tiesībās novērst.

Valsts prezidents skaidroja, ka tieši pēdējās dekādēs starptautiskā sabiedrība tomēr ir atradusi veidus, kā vērsties pret zvērīgiem noziegumiem, lai nodrošinātu atbildību un tiesiskumu: “Piemēram, bijušās Dienvidslāvijas, Ruandas, Libērijas, Sjerraleones, Kambodžas u. c. starptautiskie tribunāli, kas izmeklēja un iztiesāja kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci, genocīdu un noziegumus pret mieru. Tomēr neviens mehānisms pašlaik nevar īstenot jurisdikciju par agresijas noziegumu. Tas ir nepieņemami, jo agresijas noziegums ir cēlonis citiem galvenajiem starptautiskajiem noziegumiem.”

E. Levits uzsvēra, ka Krievija ir jāsauc pie atbildības par saviem noziegumiem, sākot no valsts vadības līdz pat katram krievu karavīram, kurš nogalina, izvaro, izlaupa un iznīcina. “Starptautisko tiesību mehānismam, ko mēs radīsim, ir jāspēj nodrošināt Krievijas vadības atbildību,” teica Valsts prezidents, atzīmējot, ka “Latvija kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm uzskata, ka ad hoc starptautisks tribunāls ANO paspārnē var nodrošināt Krievijas augstākās vadības atbildību”.

Jāatzīmē, ka ANO Ģenerālā asambleja jau 2022. gada 2. martā nosodīja Krievijas agresiju pret Ukrainu, tādējādi konstatējot, ka agresija ir notikusi.

Juridiski tribunāla izveide ir iespējama, tikai nepieciešama politiskā griba. Pēc Valsts prezidenta domām, politiskā griba izveidot īpašu starptautisku tribunālu demokrātisko valstu vidū aizvien paug, ko apliecina Eiropas Parlamenta š. g. 19. janvāra rezolūcija un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas š. g. 26. janvāra rezolūcija.

Īpaša starptautiska tribunāla izveide ir nepieciešama, lai panāktu taisnīgumu pret Ukrainu un lai nemazinātu starptautisko tiesību standartu, kas jau kopš 1945. gada noteikts ANO Hartā, tai skaitā aizliedzot agresīvus karus. “Pretējā gadījumā pasaule atkal nonāks militārajā anarhijā, un neviens negrib dzīvot tādā pasaulē. Šāda tribunāla izveide ir ne tikai Ukrainas, bet visas starptautiskās sabiedrības interesēs,” uzsvēra E. Levits.

Noslēgumā Valsts prezidents rosināja klātesošajos domu apmaiņu par to, kā risināt Baltkrievijas atbildību, jo Baltkrievija atļāva Krievijai izmantot savu teritoriju, lai veiktu agresijas aktu pret Ukrainu.

Foto: Valsts kanceleja