Izlaidīs “Erasmus” programmai veltītu 2 eiro piemiņas monētu
Piektdien, 1. jūlijā, eiro zonas valstu centrālās bankas, t.sk. Latvijas Banka, izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu, kas veltīta Eiropas Komisijas (EK) izglītības un mācību apmaiņas programmas “Erasmus” dibināšanas 35 gadu jubilejai.
Monētas būs pieejamas suvenīriesaiņojumos un apgrozības monētu tīstokļos (vienā tīstoklī – 25 monētas) tikai internetā – tīmekļvietnē e-monetas.lv – no 1. jūlija plkst. 12.00. Pirkumu saņemšana būs iespējama ar pasta starpniecību (tikai Latvijas teritorijā) vai klātienē Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K. Valdemāra ielā 1B.
Lai nodrošinātu vienmērīgu klientu plūsmu, pasūtījumu saņemšanai Latvijas Bankas kasēs tiks piemērots izlīdzinātais grafiks – pasūtījuma apstiprinājumā klients tiks informēts par datumu, sākot ar kuru varēs saņemt pasūtījumu kasēs. Pasūtījuma saņemšana būs iespējama 20 darbadienu laikā, sākot ar pasūtījuma apstiprinājumā norādīto datumu. Sākotnējā pasūtījuma izņemšanas datuma maiņa nebūs iespējama.
2022. gada 1. jūlijā aprit 35 gadi kopš EK programmas “Erasmus” dibināšanas. “Erasmus” ir viena no populārākajām starptautiskajām apmaiņas programmām izglītības un mācību jomā. Kopš tās dibināšanas 1987. gadā “Erasmus” programmu izmantojuši aptuveni 10 miljoni Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju.
Programma aptver plašu cilvēku grupu un sniedz dažādas izglītības iespējas – kopš 2014. gada programmas nosaukums ir “Erasmus+”, un tajā apvienotas iepriekš īstenotās programmas ne tikai augstākajā izglītībā, bet arī citos izglītības sektoros (piemēram, skolu, profesionālās izglītības, pieaugušo izglītības, jaunatnes, sporta jomā).
“Erasmus+” programmā uzsvars likts uz personu individuālo un grupu mācību mobilitāti, kā arī organizāciju sadarbību, kas sekmē iekļaušanu, izcilību, radošumu, inovācijas un ilgtspēju, īpašu uzmanību pievēršot sociālajai iekļaušanai un daudzveidībai, digitālajai pārejai, vides aizsardzības aspektiem un līdzdalībai demokrātiskajos procesos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta arī augstākās izglītības starptautiskās dimensijas paplašinātajām iespējām.
ES izglītības programmas Latvijā sāka darboties pēc kļūšanas par ES kandidātvalsti 1998. gadā.
Saistībā ar “Erasmus” programmas 35 gadadienu EK rīkoja 2 eiro piemiņas monētas nacionālās puses dizaina konkursu, kurā publiskā balsojumā no kopumā saņemtajām aptuveni 70 tūkstošiem balsu 22 tūkstoši tika atdoti par franču mākslinieka Žoakina Žimenē (Joaquin Jimenez) darbu. Šis darbs rotās “Erasmus” 35 gadadienai veltītās 2 eiro piemiņas monētas nacionālo pusi.
Arī Latvijas Banka 2022. gada 1. jūlijā izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “ERASMUS 35”.
Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx). Monētu materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām. Monētā iekalts arī valsts nosaukums (LATVIJA) un izlaišanas gads (2022). Monēta kalta UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Monētas “ERASMUS 35” tirāža apgrozības kvalitātē jeb tīstokļos – 300 000 eksemplāru, savukārt maksimālā tirāža Brilliant Uncirculated kvalitātē suvenīriesaiņojumā – 8000 eksemplāru. Cena monētai suvenīriesaiņojumā ir 8.80 eiro.
Lai monētas savā īpašumā varētu iegūt iespējami plašāks interesentu loks, noteikts iegādes limits vienai personai – 3 suvenīriesaiņojumi un 1 tīstoklis.
Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk