IZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šādu lēmumu pieņēmusi, jo vairāki atbalsta mehānismi skolēniem vēl ir ieviešanas stadijā.
IZM lēmuma mērķis nav pazemināt prasības, bet gan veidot atbildīgu pārejas perioda pārvaldību, kur skolēna attīstība un atbalsts ir likta augstāk par formāliem rezultātiem. Sliekšņa “iesaldēšana” uz vienu mācību gadu rada stratēģisku laika logu, kurā var īstenot sistēmiskus uzlabojumus skolēnu labā, lai atbalstītu skolēnus un nodrošinātu centralizēto eksāmenu rezultātu paaugstināšanos turpmākajos gados.
Dati liecina, ka priekšlaicīga sliekšņa paaugstināšana var būtiski ietekmēt skolēnu iespējas absolvēt pamatskolu. 15% slieksnis tiks ieviests nākamajā mācību gadā.
Lēmumu par 9. klases centralizēto eksāmenu sliekšņa saglabāšanu 10% līmenī IZM pieņēma, balstoties uz trim galvenajiem faktoriem.
Pirmkārt, joprojām ir nepietiekams atbalsts skolām un skolēniem. Vēl nav pilnībā ieviesti atbalsta mehānismi, kas palīdzētu uzlabot skolēnu sekmes un sniegt nepieciešamo individuālo atbalstu. Piemēram, trūkst atbalsta personāla skolās, kā arī individuālie mācību plāni vēl nav obligāti visās skolās. Arī to formas ir atšķirīgas. IZM šobrīd strādā pie izmaiņām normatīvajos aktos, lai to mainītu.
Otrkārt, tikai nesen uzsākts strukturāls atbalsts skolotājiem un skolēniem, un tas vēl nav pilnībā nostiprinājies reālajā praksē. 2025. gadā izveidots Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Pedagogu profesionālā atbalsta centrs. Tā mērķis ir atbalstīt pedagogus un sagatavot nepieciešamos metodiskos materiālus skolotājiem. Uzsākts darbs projektā “Skola – kopienā”, kā arī virzīti “Programma skolā” ieviešanas risinājumi, kuru mērķis ir stiprināt atbalsta personāla kapacitāti. Tomēr šo pasākumu pilnīga ietekme būs redzama turpmākajos mācību gados.
Treškārt, potenciāli augsts skolēnu izkrišanas pieaugums. Vadoties pēc 2024. gada datiem, 15% sliekšņa gadījumā eksāmenus nebūtu nokārtojuši gandrīz 2000 skolēnu. Tas nozīmētu ne tikai personiskas grūtības šiem jauniešiem, bet arī būtisku papildu slogu izglītības iestādēm un valsts budžetam, kas šobrīd ir ļoti ierobežots. Piemēram, 2024. gadā vismaz vienu CE nenokārtoja 729 skolēni. Ja slieksnis būtu 15%, nenokārtoto skaits būtu: matemātikā 1563 skolēni, angļu valodā 498 skolēni, latviešu valodā 239 skolēni.
IZM rīcība 2024./2025. mācību gadā jau ir iezīmējusi būtiskus soļus atbalsta mehānismu ieviešanā skolēniem un skolām. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām tiek veicināta individuālo mācību plānu izstrāde skolēniem ar zemiem mācību rezultātiem. Top programmas, kas ļaus jauniešiem bez pamatizglītības apgūt arodprasmes un paralēli iegūt pamatizglītību. Projektā “Skola – kopienā” plānots nodrošināt mērķtiecīgu individuālu un grupu atbalstu skolēniem ar priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas un sociālās atstumtības risku.
IZM paredz nākamajā mācību gadā turpināt sistēmiskus uzlabojumus, lai, balstoties uz datiem un sagatavotību, varētu paaugstināt centralizēto eksāmenu snieguma slieksni. Mērķis ir kvalitatīva izglītība ikvienam bērnam Latvijā, panākot ilgtspējīgu un iekļaujošu izglītības kvalitātes uzlabošanos visā valstī.
Vidējās izglītības posmā 12.klašu centralizēto eksāmenu slieksnis šajā mācību gadā ir 20%, kā tas paredzēts jau iepriekš.
Vēl par tēmu:
Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālāk