Izsludināta bateriju vilcienu iepirkuma pirmā kārta
Autotransporta direkcija ir izsludinājusi iepirkumu par deviņu jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu piegādi, kas būtiski uzlabos pārvietošanās iespējas Rīgā un Pierīgā. Plānots, ka jaunie vilcieni tiks piegādāti līdz 2026. gada beigām un kursēs līnijā Bolderāja–Sigulda. Informācija par iepirkuma pirmo kārtu ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz 2022. gada 31. maijam.
“Lai dzelzceļu stiprinātu kā sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, jauni un mūsdienīgi vilcieni nepieciešami gan elektrificētajās, gan neelektrificētajās līnijās. Attīstot un pilnveidojot vilcienu satiksmi Rīgā un Pierīgā, tiks uzlabots sabiedriskā transporta ātrums un ērtums, kas ir būtisks faktors, lai iedzīvotāji biežāk izvēlētos ar to pārvietoties,” uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits. “Jaunos elektrovilcienus sagaidīsim satiksmē šogad. Bateriju vilcienus varēs izmantot neelektrificētajās līnijās. Šādu vilcienu priekšrocība ir videi draudzīga tehnoloģija ar ļoti zemu trokšņa līmeni – bateriju vilcieni ir klusāki, līdz ar to arī draudzīgāki pasažieriem, kā arī iedzīvotājiem, kuri dzīvo dzelzceļa sliežu tuvumā.”
Pirmajā iepirkumu kārtā paredzēts atlasīt kandidātus, kas varētu nodrošināt deviņu jaunu bateriju vilcienu piegādi. Pretendenti savus pieteikumus var iesniegt līdz 2022. gada 31. maijam. Savukārt detalizētas sarunas par iepirkuma cenu un citiem apstākļiem, kas var ietekmēt vilcienu piegādi, notiks otrajā iepirkuma par jaunu akumulatoru bateriju elektrovilcienu piegādi kārtā. Tiek plānots, ka otrā iepirkumu kārta tiks izsludināta rudenī.
Plānots, ka tiks iegādāti deviņi bateriju vilcieni, tomēr iepirkuma dokumentācijā tiek paredzēta iespēja papildu finanšu iespēju atrašanas gadījumā palielināt vilcienu apjomu vēl līdz pat septiņiem jauniem vilcieniem. Finansējums vismaz septiņu vilcienu iegādei tiks piesaistīts no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna, bet divu vilcienu iegāde tiks līdzfinansēta no Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. finansējuma, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējuma.
Vēl par tēmu:
Paredz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālāk