• Tweet

Ja jaunajam ārstam apmācību rezidentūrā apmaksās no valsts budžeta, pēc mācību beigšanas turpmākos trīs gadus būs jāstrādā Latvijā, šādas izmaiņas paredz jaunie rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi. Savukārt, ja rezidentūras laikā jaunais ārsts noteiktā specialitātē izvēlēsies strādāt daudzprofilu reģionālajā slimnīcā, viņš varēs saņemt par trešdaļu lielāku algu nekā rezidenta minimāli noteiktā.

Veselības ministrija (VM) izstrādājusi jaunu kārtību, un tā tuvākajā laikā tiks izskatīta Ministru kabinetā. Rezidentūra ir akreditēta profesionālās izglītības programma noteiktas ārsta specialitātes iegūšanai. Rezidentūras programmās uzņem personas, kuras ir sekmīgi apguvušas sešus gadus ilgu medicīnas studiju programmu un ieguvušas ārsta grādu.

Jaunā kārtība paredz, ka atsevišķās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30 procentiem lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto rezidenta algu.

Interesantākais punkts jaunajā kārtībā attiecas uz tiem rezidentiem, kuri mācīsies par valsts budžeta naudu. Jaunajiem ārstiem, kuru apmācība rezidentūrā finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, pēc apmācību beigšanas turpmākos trīs gadus (piecu gadu periodā) jāstrādā un jāgūst ienākumi Latvijā un jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no darba algas vai saimnieciskās darbības. Pretējā gadījumā piecu gadu laikā ir jāapmaksā valsts budžeta izdevumi par rezidentūras apmācību. Šie nosacījumi attieksies uz tiem jaunajiem ārstiem, kas rezidentūras studiju programmu uzsāks pēc noteikumu stāšanās spēkā. Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzskata, ka uz iecerētajām pārmaiņām jāraugās kā uz ļoti nozīmīgu posmu tādas veselības aprūpes sistēmas radīšanā, kas motivētu jaunos ārstus palikt Latvijā, nevis doties darbā uz ārzemēm.

VM dati par iespējām nodrošināt ar darbu 2011. gada rezidentūras absolventus (plānoto skaitu absolventu) liecina, ka vairākās specialitātēs – internists (terapeits), dermatologs, arodslimību ārsts, asinsvadu ķirurgs, sporta ārsts, reimatologs, endodonts, neiroķirurgs, zobu protēzists, onkologs ķīmijterapeits – rezidentūru beigušo ārstu skaits ir lielāks, nekā tiek piedāvātas darba vietas. Piemēram, šogad mācības beiguši 25 rezidenti, bet tiek piedāvātas 23 darba vietas; vai arī mācības beiguši trīs neiroķirurgi, bet darbu piedāvā viena – Rēzeknes slimnīca. Potenciālās darba vietas nav minētas arī jaunajiem ģimenes ārstiem un psihoterapeitiem, taču te jāmin, ka šie speciālisti lielākoties paši dibina savas prakses.

Pārējās specialitātēs rezidentūru beigušo ārstu skaits ir daudz mazāks nekā ārstniecības iestāžu skaits, kuras gatavas viņus ņemt darbā. Visvairāk darba piedāvājumu varētu būt anesteziologiem, reanimatologiem, kur darba piedāvājumu ir trīs reizes vairāk nekā ārstu. Tiesa, tikai desmit darba vietas ir universitātes klīnikās, piecas ātrajā palīdzībā, bet pārējās – ārpus Rīgas. Uz izķeršanu varētu būt divi šogad mācības beigušie oftalmologi, jo darba vietas piedāvā desmit slimnīcas, tostarp Stradiņi un Austrumu slimnīca. Uz pusi vairāk darba vietu nekā studentu ir arī neiroloģijā, tomēr arī te piecas darba vietas Rīgā lielajās slimnīcās, pārējās lauku slimnīcās. Iespējams, jaunā kārtība ar piemaksu pie algas mudinās ārstus nepalikt Rīgā.

Rezidentūras programmas realizē augstskolas – Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Universitāte. Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, projektā noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši trīs gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, jādežurē 792 stundas gadā. Noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisināsies apmācība – slimnīca, kas nodrošinās apmācību, saņems ne mazāk kā 91 procentu no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Naudu izlietos atlīdzībai rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā.

Avots: nra.lv