Janvārī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,6 %
2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 4,7 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 7,2 %.
Salīdzinot ar 2019. gada janvāri, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 16,8 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 11,7 %) un kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 10,6 %). Apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 4,3 %).
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga 5,9 %.
2020. gada janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 0,6 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 2,3 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 1,4 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 5,2 %.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiskākais apgrozījuma pieaugums bija kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 5,9 %), nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā pārdod nepārtikas preces (par 3,8 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 8,1 %) un mazumtirdzniecība pa pastu vai interneta veikalos (par 1,6%).
2020. gada janvārī, salīdzinot ar decembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, samazinājās par 16,6 %.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk