• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
11/04/2023, Kategorija: Ekonomika
Autors: Nekā personīga, TV3

Šī gada sākumā Rīgas ostā no Sanktpēterburgas ienāca trīs tankkuģi. Tajos ienākusī degvielas krava tālāk tiek vesta uz Ukrainu, kur Krievijas degvielas imports kopš pagājušā gad ir aizliegts. Kravu pavada viltoti dokumenti. Tie iesniegti Latvijas muitā, un TV3 raidījums “Nekā personīga” par tiem stāstīja jau pirms diviem mēnešiem. Kriminālprocesu VID muitas policija aizvien nav ierosinājusi, tikmēr desmitiem ukraiņu degvielas vedēju ikdienas no Rīgas ved krievu preci, apejot Ukrainas sankcijas.

5. februārī Eiropas Savienībā (ES) stājās spēkā pilnīgs Krievijas naftas produktu aizliegums. Līdz tam šogad Rīgas ostā no Sanktpēterburgas paspēja ienākt trīs tankkuģu kravas ar degvielu. Krievijas valsts uzņēmuma “Sovkomflot” kuģi “NS Point” un “NS Pride” ieveda degvielu uzņēmumu “PARS Termināls” un “Naftimpeks” glabātuvēs. Kravu kopējā vērtība varētu būt pat virs 100 miljoniem eiro.

Līdz 5. februārim Krievijas degvielas ievešana Eiropā nebija sankciju pārkāpums. Taču aizdomas izraisīja raidījuma “Nekā personīga” rīcībā nonācis kvalitātes sertifikāts, ko saņem degvielas pircēji. To it kā izdevis uzņēmums “Orlen Lietuva”. Kad raidījums jautāja kompānijai, vai ievestie naftas produkti tiešām saistīti ar viņiem, “Orlen” apgalvoja, ka dokuments ir viltojums. Pēc “Nekā personīga” sižeta “Orlen” vērsās VID Muitas pārvaldē, kur uzzināja, ka izmantoti vēl citi līdzīgi dokumenti ar “Orlen” vārdu, kas datēti ar janvāri.

“Mēs viņiem jautājām, un sertifikāti, ko viņi uzrādīja, ir nepatiesi. Kā lai pasaka, mums ir tāda pati veidlapa, ko izmantojam “Orlen Lietuva” produktu kvalitātes sertifikācijai. Taču atšķiras skaitļi, atšķiras kvalitātes specifikācijas.”

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde nolēma kriminālprocesu neierosināt, un apgalvoja, ka materiālus izvērtēšanai nodeva Valsts policijai. Pēc “Nekā personīga” sižetiem prokuratūra nolēma lietu pārbaudīt un secināja, ka lēmums par atteikšanos sākt izmeklēšanu pieņemts priekšlaicīgi, jo netika iegūta pilnīga informācija.

Prokuratūra atcēla VID lēmumu un atgrieza lietu atpakaļ atkārtotai pārbaudei. Tagad lieta joprojām atrodas VID muitas policijā, resoriskās pārbaudes stadijā. Prokuratūras sniegtā atbilde liecina, ka lieta ir par decembrī ienākušu kuģi, nevis trim kravām, ko šogad fiksēja “Nekā personīga”.

Arī finanšu ministrs par 100 miljonu vērtajām krievu degvielas kravām uzzināja no “Nekā personīga” sižetiem.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) norāda: “Tad es vērsos pie VID vadītājas ar jautājumu, kā var izveidoties šāda situācija, ka kravas dokumentiem tiek pievienots šķietami viltots izcelsmes sertifikāts. Tas, kas man ir neskaidrs, tās dienestu savstarpējās attiecības, kur viens dienests saka – mēs kriminālprocesu neuzsākam, bet informējam policiju, sakām, ka tas ir citam dienestam jādara. Tas šķistu, ka šeit vajadzēja būt ļoti ātrai, zibenīgai valsts reakcijai, ja ir noticis acīmredzams fakts, kurā pats dienests ir pārliecinājies, ka ir iesniegts viltojums. Reakcijai vajadzēja būt zibenīgai, bet viņa tagad ir formāla. Nav tā ka dienesti nav reaģējuši, bet reaģējuši formāli.”

Ministram rokās ir VID lēmums par kriminālprocesa neierosināšanu. Lai gan teksts “Nekā personīga” ierakstā nav izlasāms, redzams, ka tas ir par decembrī Rīgā ienākušu kuģi, ko apstiprina prokuratūras teiktais. Tātad janvārī un februārī atvestās kravas un to viltotie sertifikāti nav pārbaudīti: “Mēs būtu tikai tranzīta teritorija, bet Ukraina atteikusies pieņemt. Nafta joprojām ir terminālā, tajā brīdī radās jauna situācija, ka jādeklarē šī krava, tai kravai pievienoti citāda veida dokumenti.”

Lēmumu pieņēmusī Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir VID struktūrvienība, taču arī VID ģenerāldirektore, šķietami, ir informēta tikai par pagājušā gada decembra kravu.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norāda: “Mēs par to visu uzzinājām tikai tāpēc, ka ukraiņi, kuriem ir ierobežojums, tur nedrīkst ievest Krievijas degvielu, nepieņēma šīs kravas. Tad viņi atgriezās pie mums, un tad jau sākās visa šī izpētes un izmeklēšanas procedūra. Šobrīd viņa ir procesā. Šobrīd, cik man ir zināms, visas tās kravas atrodas Latvijā, nekur viņas nav izvestas. Šobrīd tas ir viss, ko es varu pateikt, lai nekaitētu izmeklēšanai.”

“Nekā personīga” janvārī rādīja mēneša beigās uzņemtas fotogrāfijas, kurās pie “Pars termināla” redzami vairāki desmiti degvielas vedēju no Ukrainas. Februāra vidū raidījums divreiz filmēja teritoriju un arī tad tur skats bija tāds pats.

Saruna ar Ukrainas degvielas vedēja šoferi:

“Nekā personīga”: Jūs tā visu laiku no Latvijas vedat?
Šoferis: No Lietuvas, Polijas, no Bulgārijas, Rumānijas.

“Nekā personīga”: Ukrainā var pārdot Krievijas [degvielu]?
Šoferis: Nekur neraksta, ka tā ir Krievijas.

Raidījums šonedēļ vēlreiz devās piefiksēt situāciju. Divus mēnešus pēc pēdējā krievu degvielas kuģa ienākšanas Rīgas ostā, pie “Pars termināla” redzams, ka šurp turpina braukt degvielas vedēji no Ukrainas. 4. aprīlī termināļa teritorijā un blakus tai gaidīja ap desmit kravas auto ar Ukrainas numuriem.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Eiropas Savienības sankcijām, kopš 5. februāra ir aizliegts krievu degvielu ievest, taču drīkst tirgot to, kas importēts līdz šim datumam. Savukārt Ukrainā ievest Krievijas degvielu nedrīkst jau aptuveni gadu. Viltotie sertifikāti, visticamāk, paredzēti Ukrainas tirgum.

Ukrainas konsultantu grupas “A-95” direktors Serhijs Kujuns pauž: “Krievijas degviela pie mums ir aizliegta. Ir atbilstoši valdības rīkojumi. Mums patiesībā 2022. gadā pilnībā mainīt degvielas tirgus apgādes sistēmu. Burtiski pirmajā kara mēnesī tika pārrauti 100% mūsu naftas produktu piegāžu. Tās bija piegādes no Krievijas, Baltkrievija, bloķēta jūra un tam klāt sabombardēja naftas pārstrādes rūpnīcas un ap 30 lielākajām naftas bāzēm. Tādēļ nācās pārorientēties uz piegādēm pār mūsu Eiropas robežu.”

Nozarē ir runas, ka “Pars termināls” un “Naftimpex” apgalvoja, ka daļa no ievestās degvielas nāk no Kazahstānas. To saka arī darbinieki “Pars terminālā”.

Saruna ar “Pars termināla” darbinieku

“Nekā personīga”: Jūs zināt, no kurienes tas benzīns vai dīzelis nāk? Tas ir krievu vai kazahu?
Darbinieks: Tas ir kazahu. Man taču muita neielaidīs.

Taču arī šī versija “neiet cauri”, jo Kazahstāna pagājušā gada vasarā aizliedza naftas produktu eksportu uz Eiropu. “Pars termināla” valdes loceklis Aigars Reķis savukārt apgalvoja, ka uzņēmums caur starpnieku nopircis “Orlen” degvielu, tāpēc arī izmanto šīs firmas sertifikātus. “Orlen” gan tādu iespēju noliedz, jo aizdomīgie dokumenti ir neīsti – paņemti reāli sertifikāti un tajos nomainīti atsevišķi dati. Patiesību par to, kas tiek pārdots ukraiņiem, bez izmeklēšanas nav iespējams noskaidrot.

Ašeradens norāda: “Tādās ļoti sarežģītās situācijās mēs esam iekūlušies pamatīgās ķezās. Ja atceramies finanšu sistēmas kapitālo remontu. Toreiz [mēs domājām] – ko tad mēs te uztrauksimies, tā nauda gāja tranzītā, tā jau nav mūsu lieta, viņu taču kaut kur pārskaita. Beigās mēs kā jurisdikcija esam ļoti smagi cietuši, mēs joprojām tiekam uzskatīti par augsta riska jurisdikciju.”

Ašeradens pieprasījis VID ģenerāldirektorei sākt pārbaudi par to, kādēļ iestādes atbildību par viltoto dokumentu pārbaudi futbolē viena otrai.

“Ja mēs runājam par konkrētajām kravām, tad tajā laikā, cik man ir zināms, nebija aizliegts ievest Krievijā ražotu degvielu. Tā tika ievesta Latvijā un tika noglabātas pie tāda komersanta, kuram ir tiesības pašam formēt muitas procedūras. Tā varbūt ir svarīgākā lieta. Viņam nav jāiesniedz dokumenti Valsts ieņēmumu dienestam, viņš ir ar labu reputāciju apveltīts. Pie šādiem apstākļiem Valsts ieņēmumu dienestam vispār nebūtu nekāda sakara. Tālākais, kas ir noticis – bet notiek pārbaude tieši par konkrēto uzņēmēju, kāpēc un kā viņš ir rīkojies. Es neesmu iestādes vadītāja, tā ir Nodokļu un muitas policijas lieta. Es tiešām nevarēšu komentēt prokuratūras lēmumu. VID lēmuma nav. Ir tiesībsargājošo iestāžu lēmumi, es nevadu Nodokļu un muitas policiju, tur jums būs jārunā ar vadību,” norāda ģenerāldirektore.

Nodokļu un muitas policijas vadībā ilgus gadus bija Kaspars Podiņš, bet viņš janvārī uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku tika atstādināts. Viņa pienākumu izpildītāja Kristīne Prusaka-Brinkmane februārī arī atstāja darbu. Nav skaidrs, kurš cits bez VID ģenerāldirektores ir tiesīgs runāt, jo arī Muitas pārvaldes direktors par degvielas kuģu izmeklēšanu neesot informēts.

VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls saka: “Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pa tiešo ģenerāldirektorei pakļautībā.”

Abos iesaistītajos naftas termināļos patiesais labuma guvējs ir Armands Sadauskis. Viņam pieder arī uzņēmums “ERSTE EG”. “Nekā personīga” rīcībā esoši dokumenti liecina, ka uzņēmums Latvijā pa dzelzceļu importē naftas produktus, kas deklārēti kā “eļļas”. VID Muitas pārvaldes Rēzeknes kontrolpunktā paņēma paraugu un pārbaudīja laboratorijā. Izrādījās, ka cisternās atrodas degviela, un preci pavadošie dokumenti to neļauj ievest. “ERSTE EG” sūdzējās pie Muitas pārvaldes vadības, sakot, ka krava bija daļa no vecāka līguma, kura izpilde bija aizkavējusies. Muitas pārvaldes direktors atļāva degvielu ievest Latvijā. Tā tika nogādāta “Pars terminālī”.

Rakstiskā atbildē VID skaidro, ka “situācijās ar kravu aizturēšanu un vēlāku izlaišanu nav pretrunu, kravas var tikt aizturētas uz pārbaudes laiku, un, ja pārbaudē netiek konstatēti pārkāpumi, krava var tupināt ceļu.

Vēl februārī VID teica, ka tam nav pienākuma par aizdomīgo degvielu informēt Ukrainas kolēģus. Tagad dienesta ģenerāldirektore apgalvo, ka ukraiņi sākuši izmeklēšanu. Šīs nedēļas laikā Ukrainas muitas iestāde “Nekā personīga” šo informāciju neapstiprināja.

816 skatījumi




Video

Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro

13/12/2024

Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...

Lasīt tālāk
Video

Ilmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...

Lasīt tālāk
Video

Santa Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm

29/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...

Lasīt tālāk
Video

Ārvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu

25/10/2024

Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro

24/10/2024

Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...

Lasīt tālāk
Video

Nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies

23/10/2024

Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...

Lasīt tālāk
Video

Saeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta

22/10/2024

Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...

Lasīt tālāk
Video

VK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai

18/10/2024

Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...

Lasīt tālāk
Video

FM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos

17/10/2024

Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...

Lasīt tālāk
Video

Juridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos

16/10/2024

Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...

Lasīt tālāk