• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
25/04/2017, Kategorija: Bizness, Ekonomika
Autors: Ilze Šteinfelde, NRA.lv

Jaunā nodokļu reforma sola ne tikai mazākus nodokļus strādājošajiem, bet arī cenu kāpumu daļai preču. NRA.lv aplēses liecina, ka nelielo algu saņēmējiem ar vairākiem apgādājamajiem ieguvums no jaunās nodokļu reformas nebūtu nekāds, taču, ja būs inflācija, tā gan viņus skars.

Plaši apspriestās jaunās nodokļu reformas galvenie virzieni ir iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sloga samazināšana algota darba ienākumam, citu ienākuma veidu nodokļu likmju vienādošana, uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) sistēmas reforma, kā arī solidaritātes nodokļa atcelšana. Taču vienlaikus tiek plānots palielināt akcīzes nodokli degvielai un alkoholam.

Cer uz ekonomikas izrāvienu

Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka jaunā nodokļu reforma veicinās konkurētspēju reģiona līmenī, iedzīvotāju motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus, kā arī investēt uzņēmumu attīstībā. Tiks veicināta iedzīvotāju ekonomiskā aktivitāte un vēlme atgriezties darba tirgū, kā arī nodrošināts, ka nodokļu nomaksa un valsts kontroles darbību veikšana ir maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām. IIN un UIN reforma pozitīvi ietekmēs kreditēšanu, kā rezultātā varētu pieaugt no jauna izsniegto kredītu apjoms, attiecīgi stimulējot privāto patēriņu un investīcijas.

Īstenojot nodokļu politikas reformā paredzētos pasākumus, Latvijas IKP reālais pieaugums reformas realizācijas periodā laikā līdz 2020. gadam varētu pārsniegt pat 4%, norāda FM.

«Šobrīd valstī ir nepieciešams veikt nopietnu, pārdomātu un radikālu nodokļu politikas reformu, lai sasniegtu arī Nacionālā attīstības plāna galveno mērķi – ekonomisko izrāvienu, kā arī valdības rīcības plānā noteiktos uzdevumus: mazināt ienākumu nevienlīdzību strādājošajiem, sasniegt iekasēto nodokļu apjomu 1/3 no IKP, paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta darbības efektivitāti, kā arī samazināt ēnu ekonomikas apjomu,» norāda Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Jaunās nodokļu reformas projekts ir nosūtīts saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem. FM atzinumus gaida līdz 24. aprīlim, lai jau 28. aprīlī jaunās reformas varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Darba devējiem mazāki nodokļi

Jaunā nodokļu reforma paredz samazināt IIN pamatlikmi no pašreizējiem 23% uz 20% tiem strādājošajiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 45 000 eiro. Ir plānots arī diferencēto minimumu piemērot uzreiz. Šobrīd, kā zināms, mazo algu saņēmēji ieguvumu no neapliekamā minimuma diferenciācijas var saņemt tikai aptuveni pēc pusotra gada, kad ir iesniegta gada ienākumu deklarācija un Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir veicis atmaksu. Turklāt ir plānots palielināt neapliekamo diferencēto minimumu līdz 250 eiro mēnesī ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī. Ienākumiem no 440 līdz 1000 eiro mēnesī (2019. gadā – ienākumiem no 440 līdz 1100 eiro mēnesī) neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazinās, līdz pie ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī (2019. gadā – ienākumiem virs 1100 eiro mēnesī) tas sasniedz 0. Tāpat plānots paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.

Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, strādājošais, kura darba alga uz papīra ir 440 eiro, saskaņā ar jauno nodokļu politiku saņemtu 365,04 eiro. Šobrīd uz rokas šāds strādājošais saņem 317,03 eiro mēnesī un vēl nākamgad varēs atgūt 62,32 eiro, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju.

Savukārt strādājošais, kura apgādībā ir divi bērni, saņemtu uz rokas 393,80 eiro, tas ir tieši tikpat, cik šobrīd.

Dārga degviela – augstas cenas

Tajā pašā laikā aptaujātie eksperti pieļauj, ka degvielas sadārdzināšanās, ko izraisītu akcīzes nodokļa kāpums, izraisīs arī citu preču sadārdzināšanos. Paaugstinot akcīzi par 4-5 eirocentiem litrā, pircējam degvielas litrs izmaksās par 5-6 eirocentiem dārgāk, jo arī akcīzes nodoklis tiek aplikts ar pievienotās vērtības nodokli. «Akcīzes palielināšanas degvielai netiešo ietekmi ir grūti novērtēt, bet noteikti būs nozares, kuras būs spiestas savus pakalpojumus un preces sadārdzināt. Tas aktualizēs kontrabandas jautājumu, jo jāņem vērā reģionālais konteksts. Tāpat jāņem vērā arī fakts, ka gan vietējie, gan iebraucēji, kas šobrīd nepievērš tik lielu uzmanību tam, kur iegādāties degvielu, sāks to darīt, tā ka ieguvumi var būt mazāki, nekā plānots. Līdzīgi apsvērumi ir arī Pasaules Bankai, kuras ieskatā iespējas palielināt akcīzi degvielai ir ierobežotas, saskatot iespēju palielināt nodokli privātai lietošanai dīzelim,» Neatkarīgajai uzsvēra SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Arī Swedbank jaunākā ekonomiste Linda Vildava atzina, ka augstāks akcīzes nodoklis degvielai nozīmētu lielākus degvielas izdevumus mājsaimniecībām. «Mājsaimniecības, iespējams, varētu izjust arī citu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos, kur uzņēmējiem ar degvielu saistīti izdevumi, piemēram, transporta, ir būtiska izmaksu pozīcija. Tomēr iedzīvotāju maciņos atliks vairāk līdzekļu, kurus novirzīt patēriņam, tostarp degvielas,» teica L. Vildava.

No akcīzes nodokļa paaugstinājuma varētu ciest arī būvniecība, karjeru izstrāde un mežsaimniecība. Degvielas tirgotāji arī šaubās, vai, palielinot akcīzes nodokli degvielai, valstij izdosies iekasēt plānoto nodokļu apjomu, jo, pieaugot degvielas cenai, varētu samazināties patēriņš. Piemēram, Lietuvas pierobežā dzīvojošie, visticamāk, degvielu iegādāsies Lietuvā, kur tā būs lētāka.

***

Nodokļu reformas galvenie priekšlikumi

• Ieviest divas IIN pamatlikmes (pašreiz 23%): 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.
• Paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu līdz 250 eiro mēnesī (ienākumiem līdz 440 eiro mēnesī) un piemērot to pilnā apmērā jau taksācijas gada laikā.
• Paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.
• Paaugstināt neapliekamo minimumu pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018. gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019. gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020. gadā.
• Palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.
• Atcelt solidaritātes nodokli un ieviest VSAOI objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus 95 100 eiro gadā.
• UIN maksāt peļņas sadales brīdī, piemērojot 20% likmi pašreizējo 15% vietā.
• Vienādot IIN likmes dažādiem ienākumu veidiem, nosakot tās 20% un 23% apmērā līdzīgi kā algota darba ienākumam.
• Samazināt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā (pašreiz 100 000 eiro gadā), kā arī noteikt mikrouzņēmumu nodokļa dividendēm 20% IIN likmi.
• Noteikt patentu maksu mazajiem jeb dzīvesstila uzņēmējiem 50 eiro pašreizējo 43 līdz 100 eiro vietā.
• Paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro.
• Paaugstināt akcīzes nodokļa likmes alkoholam, degvielai.

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.

1,023 skatījumi




Video

LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni

04/04/2025

2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...

Lasīt tālāk
Video

Pagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā

03/04/2025

Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Apstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi

03/04/2025

Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...

Lasīt tālāk
Video

Paredz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem

02/04/2025

Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski

02/04/2025

Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā

01/04/2025

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...

Lasīt tālāk
Video

Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas

31/03/2025

Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā

28/03/2025

Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu

28/03/2025

Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā sākas āra kafejnīcu sezona

27/03/2025

Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...

Lasīt tālāk