Jaunie studenti neizvēlas apgūt eksaktās zinātnes
Latvijas darba tirgū ir jaunu, eksakto zinātņu nozaru speciālistu trūkums, taču pārmaiņas augstskolu programmu izvēlē arī šajā rudenī nav jūtamas. Jaunie studenti tāpat kā līdz šim labprātāk studē sociālās zinātnes un vadības zinības.
Pieteikumu statistika liecina, ka populārākais pamatstudiju programmu trijnieks Latvijas Universitātē (LU) šogad ir tiesību zinātnes, komunikāciju zinātne un vadības zinības. Pēc tam seko ekonomika, ārstniecība, angļu filoloģija, datorzinātnes, politikas zinātne un moderno valodu un biznesa studijas. Arī vērtējot pēc pirmās prioritātes, vispopulārākā izvēle bijusi tiesību zinātnes, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, bija otrajā vietā. Šogad aug arī interese par ārstniecības studiju programmām – pēc kopējā pieteikumu skaita pērn tā ierindojās tikai desmitajā vietā, bet šogad jau piektajā. Studijām LU šogad kopumā reģistrējies 5571 jaunais students, kas ir līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad to skaits sasniedza 5459.
Savukārt mācības Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šogad uzsāk par 20 procentiem vairāk pirmkursnieku nekā pērn – pamatstudijās un maģistra studijās kopā 1344 studentu. RSU sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers informēja, ka lielākais studentu skaita pieaugums vērojams augstskolas piedāvātajās maksas studiju programmās sociālajās zinātnēs. Pirmajā kursā šogad tās apgūs 495 studenti, kas esot par 30 procentiem vairāk nekā 2010./2011. studiju gadā, kad to skaits bija 381. Pamatstudiju programmās medicīnas un veselības aprūpes jomā studijas uzsāka 704 jaunie studenti, kas ir par 15 procentiem vairāk nekā pērn. Savukārt maģistra studiju programmās šogad mācīsies
148 studenti, no kuriem 98 izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, piemēram, sociālo antropoloģiju. RSU rektors profesors Jānis Gardovskis skaidro, ka «studētgribētāji arvien vairāk izvēlas profesijas, kuras ir ar augstu pievienoto vērtību un kuru apgūšana ļauj realizēt akadēmisko un profesionālo karjeru arī ārpus Latvijas robežām». Tas galvenokārt attiecoties uz jomām, kas saistītas ar moderno tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, multimediju projektiem.
Populārākā izvēle Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) reflektantu vidū šogad bijusi informācijas tehnoloģija, kurā uz vienu budžeta vietu tika saņemti 6,4 pieteikumi – kopumā 775. Tai seko telekomunikācijas ar 767 un datorsistēmas ar 741 pieteikumu uz budžeta vietām. Šajā mācību gadā RTU pamatstudijās uzņemti 1950 studenti, bet augstākā līmeņa studijās – 1068. «Salīdzinājumā ar pērno gadu absolūtajos skaitļos pieteikumu skaits ir ļoti līdzīgs, tomēr, ievērojot to, ka vidējo izglītību ieguvušo jauniešu skaits ir sarucis, var secināt, ka interese par inženierzinātņu studijām ir pieaugusi,» paskaidro RTU mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis.
Savukārt Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Beināre stāsta, ka viņu augstskolā šogad jauno studentu skaits palielinājies par 10 procentiem un vislielākais pieteikumu skaits saņemts bakalauru studiju programmās Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība un Uzņēmējdarbības vadība. Jaunākajās studiju programmās Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība un Starptautiskās komunikācijas vadība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studentu skaits ir dubultojies.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Cilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālākDeputāti aicina nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu priekšmetu skolu mācību programmās
Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas deputāti vēstulē Valsts prezidentam un Ministru prezidentei, kā arī...
Lasīt tālākTiesībsargs: Audzēkņiem ir tiesības laicīgi zināt par izmaiņām stipendiju piešķiršanas kārtībā
Stipendijas saņemšanas kritērijus un piešķiršanas kārtību var mainīt, taču šim procesam jābūt savlaicīgi zināmam un skaidri saprotamam visiem, uz kuriem tas attiecas. 2024. gada...
Lasīt tālākMācību kvalitāte, skola vai pedagogs – kurš atbildīgs par skolēnu sasniegumiem?
Nav noslēpums, ka reizēm skolēni intensīvi mācās tieši pirms pārbaudes darbiem, bet ātri aizmirst apgūto pēc to nokārtošanas. Tas var radīt grūtības, jo nākamās tēmas bieži balstās...
Lasīt tālākTiesībsarga birojs: Pedagogu ētikas normām jābūt vienotām, un arī pārkāpumi jāvērtē pēc vienotas kārtības
Izvērtēt, vai pedagogs ievērojis profesionālās ētikas principus, šobrīd ir katras izglītības iestādes vadības kompetencē. Arī ētikas kodeksu izstrādā katra izglītības iestāde pati....
Lasīt tālākSaeima apstiprina jaunu Augstākās izglītības padomi
Saeima ceturtdien, 16.janvārī, apstiprināja jaunu Augstākās izglītības padomi. Augstākās izglītības padomē apstiprināta Baiba Rivža, Artūrs Zeps, Andris Teikmanis, Jeļena Vediščeva,...
Lasīt tālākČeslavs Batņa kritizē nepārdomātu līdzekļu izlietojumu izglītības nozarē
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma „Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana” īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21...
Lasīt tālākLembergs: Valdība strādā pie tā, lai slēgtu skolas, bet tai būtu jādomā kā celt izglītības līmeni
Tas ir kauns, ka neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi starp 1000 labākajām pasaules universitāšu reitingā, sacīja politiķis Aivars Lembergs. “Tikko olimpiskajās spēlēs mūsu puiši...
Lasīt tālāk