Jauniešu dibinātu uzņēmumu skaits samazinās
Pēdējos gados jaunieši Latvijā reģistrējuši mazāk jaunu uzņēmumu nekā, piemēram, 2011.gadā, kas atspoguļo arī valsts kopējo tendenci sarukt jaunreģistrēto uzņēmumu skaitam, liecina Lursoft pētījums.
2011.gadā personas vecumā līdz 25 gadiem reģistrējušas 3 116 jaunus uzņēmumus, savukārt pērn – 2 660, kas ir kritums par 14,63%. Ņemot vērā pašreizējo tendenci, paredzams, ka arī šogad mūs nesagaida pārsteigumi un jauniešu jaunreģistrēto uzņēmumu skaits turpinās lejupejošu tendenci.
Patlaban jauniešiem pieder kapitāldaļas 3,58% Latvijas uzņēmumu.
Pēdējos gados konkursus jauniešiem, kuri vēlas uzsākt savu uzņēmējdarbību, organizē gan pašvaldības un organizācijas, gan arī uzņēmumi. Piemēram, projektu konkursu „Jauniešu biznesa ideju konkurss komercdarbības uzsākšanai” organizējusi Krāslavas novada dome, savukārt Altum, cenšoties apņēmīgos jauniešus piesaistīt uzņēmējdarbībai, organizējis konkursu „Lec biznesā!”, tāpat arī Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau vairākus gadus organizē konkursu „Laukiem būt!” ar mērķi biznesā iesaistīt jauniešus no lauku reģioniem. LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone norāda, ka 2012.gadā konkursā piedalījušies 36 dalībnieki, 2013.gadā – 52, bet šogad konkursā ar savām idejām mērojušies jau 58 jaunieši. Vaicāta par reģioniem, no kuriem nāk lielākais konkursa dalībnieku skaits, I. Tomsone teic, ka visos reģionos ir apmēram vienāds konkursantu skaits, taču šogad nedaudz lielāks dalībnieku skaits bijis no Latgales. Tiesa gan, ja tiek vērtēta aktivitāte pa novadiem, šogad visvairāk „Laukiem būt!” konkursa finālistu bijuši no Liepājas puses (6 dalībnieki) un Rēzeknes reģiona (5 dalībnieki).
Lursoft dati rāda, ka jaunieši labprāt veido arī kopīgus uzņēmumus ar saviem vienaudžiem, ko apliecina kaut vai tas, ka 8 144 jauniešiem patlaban pieder 7 784 uzņēmumi, savukārt vēl 7 202 personas vecumā līdz 25 gadiem ir amatpersonas kopumā 6 921 uzņēmumā.
Lai gan aizvien lielāku interesi jauniešu vidū izraisa IT joma, kas ļauj bez īpaši lieliem kapitālieguldījumiem uzsākt savu biznesu, analizējot nozares, kurās visbiežāk iesaistījušies gados jaunie cilvēki, redzams, ka priekšplānā izvirzījusies tirdzniecība. Pētījuma rezultāti apliecina, ka no visiem jauniešiem piederošajiem un viņu vadītajiem uzņēmumiem 9,12% darbojas mazumtirdzniecības jomā, bet vēl 5,16% darbību saistījuši ar vairumtirdzniecību.
Analizējot, kāds bijis jauniešu uzņēmumu sniegums pēdējos gados, redzams, ka to vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu bijis vairāk nekā divas reizes zemāks nekā valstī kopumā, tiesa gan, apgrozījuma dinamika ir ar pozitīvu tendenci, papildu tam, ik gadu samazinās arī valsts vidējā apgrozījuma pārsvars pār jauniešu uzņēmumu rādītāju.
Pēc Lursoft aprēķiniem, 2011.gadā jauniešu uzņēmumi apgrozījuši katrs vidēji 9,683 tūkst.EUR, kamēr valsts vidējais rādītājs bijis 2,5 reizes augstāks. Divu gadu laikā gados jauno dalībnieku un amatpersonu uzņēmumu vidējais apgrozījums palielinājies par 23,36%, aizvadītajā gadā sasniedzot 11,945 tūkst.EUR.
Lai gan vidējā apgrozījuma rādītājs sākotnēji šķiet zems, jāņem vērā, ka bieži vien jaunieši, uzsākot savas biznesa gaitas, sākotnēji izvēlas tirgot pašražotu produkciju, piemēram, dažādus rokdarbus, suvenīrus, vai arī nodarboties ar dažādu pakalpojumu sniegšanu, kuriem nepieciešamās iemaņas apgūtas mācību iestādēs un kursos, tādēļ arī šo uzņēmumu vidējais apgrozījums ir zemāks nekā valstī vidēji, taču vienlaikus ļauj jauniešiem noticēt savām spējām un gūt iedrošinājumu biznesa turpināšanai.
Līdz ar apgrozījuma pieaugumu pēdējo gadu laikā samazinājies arī jauniešu vadīto un viņiem piederošo uzņēmumu zaudējumi. Salīdzinot ar valsts vidējo rādītāju, jānorāda, ka jauniešu uzņēmumiem zaudējumi gan 2011., gan 2012.gadā bijuši vairāk nekā divas reizes zemāki nekā valstī vidēji, tiesa gan, jau pērn to pārsvars samazinājies. Lursoft aprēķini parāda, ka 2011.gadā jauniešu uzņēmumi strādājuši ar vidēji 34 EUR zaudējumiem, savukārt pērn tie sarukuši līdz 16 EUR uz vienu uzņēmumu.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk