• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/05/2024, Kategorija: Finanses, bankas

Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums par jauniešu finanšu paradumiem un izpratni uzrāda problēmas zināšanu izmantošanā praksē. Lai arī finanšu teorijas jomā jaunieši ir viszinošākie no visām Latvijas iedzīvotāju vecuma grupām, biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, ir spontāni pirkumi, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu.

Jauniešu finanšu veselība ir zemākā Latvijas iedzīvotāju vidū – finanšu veselības indeksā jauniešu (18-29 g.) auditorija ieguvusi 45 punktus no 100 pretstatā 50 punktiem sabiedrībā vidēji. Interesanti, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā šādas plaisas nav, jo jauniešu finanšu veselības indekss ir ļoti tuvs tam, kāds tas ir valstī kopumā. Ja finanšu zināšanu jomā jaunieši Latvijā pat pārspēj pārējās vecuma grupas, tad lielākās grūtības sagādā tieši rīcība un finansiālās iespējas.

“Ir likumsakarīgi, ka jauniešiem ir mazāk pieejamo līdzekļu, jo izglītība un karjeras ceļš vēl veidojas, līdz ar to arī finanšu apjoms nebūt nav sasniedzis savu maksimumu, tomēr vajadzību un vēlmju nav mazums. Taču redzama arī tendence, ka labas finanšu teorētiskās zināšanas vien negarantē arī pārdomātu un gudru rīcību ar naudu. Te talkā nepieciešamas vēl pārējās labas finanšu pratības komponentes – attieksme un rīcība,” norāda Swedbank Finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa.

Finanšu veselības pētījums ļauj secināt, ka jauniešu naudas lietas ietekmējusi inflācija, jo salīdzinājumā ar 2023. gadu šogad ir pieaudzis tādu respondentu skaits, kuri atzīst, ka mēneša ienākumi ir bijuši vienādi vai pat zemāki par mēneša izdevumiem (58% pret 66%). Tas savukārt tieši ietekmē arī jauniešu spēju veidot naudas rezerves, jo faktiski trešdaļai aktuāla ir izdevumu optimizēšana un iekļaušanās budžetā, sasniedzot vismaz nulles punktu mēneša beigās.

Tomēr arī izaicinošos apstākļos uzkrājumu veidošanas nozīmīgums jauniešiem ir gana augstā līmenī. Aptaujas dati liecina, ka lielais vairums jeb 89% jauniešu ir spējuši izveidot lielākus vai mazākus uzkrājumus, tiesa gan, regulāri to dara vien 40%, bet pārējie 49% reizēm, ja rodas šāda iespēja. Jo lielāki vidējie ienākumi, jo biežāk novērojama tendence uzkrājumus veidot regulāri. Uzkrājumu mērķis visbiežāk ir drošības rezerve kādiem neparedzētiem izdevumiem (73%), kam seko ceļošana (39%) un uzkrājumu veidošana kāda lielāka pirkuma veikšanai (34%).

Lai arī aptaujā vairums jauniešu (52%) norāda, ka savu budžetu plāno, katrs trešais (39%) nav līdz galam apmierināts ar to, kā pārvalda un izmanto savu naudu, kas atkal norāda uz attieksmes un rīcības nozīmīgumu. Galvenie šķēršļi, kas liedz savas naudas lietas pārvaldīt labāk, pamatā ir saistīti tieši ar attieksmi un lēmumu pieņemšanu – spontāni pirkumi ir biežākais klupšanas akmens, ko atzīst 66% jauniešu, kam tūdaļ seko vēlme dzīvot šodienai, nedomājot par rītdienu (34%). Turklāt spontāno pirkumu pēcgarša nebūt nav patīkama, jo tos nožēlo 69% jauniešu. Visbiežāk spontāni tiek iegādāti apavi, aksesuāri vai apģērbs, kā arī dažādi ēdieni, uzkodas un saldumi.

“Mirkļa iegribas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz mūsu naudas maciņu. Jo labāk sevi pazīstam, jo vieglāk ir ar šīm mirkļa iegribām tikt galā. Piemēram, uz veikalu doties ar skaidri noteiktu budžeta rāmi jeb naudas apjomu, ko sev atļaujam iztērēt. Vai arī – uz veikalu iet pēc iespējas retāk un atteikties no dažādām reklāmas ziņām par izdevīgiem piedāvājumiem vai jaunākā stila tendencēm, tā samazinot iespējas pakļauties impulsa vadītām vēlmēm. Katrā ziņā, tieši plānojot budžetu, ir daudz vieglāk izvirzīt savas prioritātes un lēmumu par jebkuru naudas tērēšanu pieņemt izsvērti. Tieši jauniešiem ir vislabākās pozīcijas savu naudas lietu sakārtošanai un uzlabošanai, jo ir gan laiks, gan jauda darboties. Dažreiz uz laiku ir jāatsakās no izklaidēm, ēšanas ārpus mājas un dažādiem impulsa pirkumiem, lai sakārtotu savu naudas plūsmu un iedibinātu veselīgus finanšu paradumus. Tādējādi mēs nevis palaižam kaut ko garām, bet gan būvējam sev labāku nākotni,” uzsver E. Kropa.

909 skatījumi




Video

Finanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs

16/12/2024

Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...

Lasīt tālāk
Video

Četri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt

16/12/2024

Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...

Lasīt tālāk
Video

Tēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn

16/12/2024

Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...

Lasīt tālāk
Video

Pensijas turpmāk pārrēķinās automātiski

12/12/2024

Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...

Lasīt tālāk
Video

Vai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?

23/10/2024 | Autors: Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.

Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli

21/10/2024

Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...

Lasīt tālāk
Video

Miljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?

21/10/2024

Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...

Lasīt tālāk
Video

Rolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?

17/10/2024

Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...

Lasīt tālāk
Video

No lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?

17/10/2024

No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu

15/10/2024

Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...

Lasīt tālāk