Jūlijā preču eksporta vērtība pieaugusi par 9%
2014. gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 9,0% un importa – par 6,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Jūlijā Latvija eksportēja preces 848,4 milj. eiro apmērā, bet importēja – par 1 055,1 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties līdz 44,6% (2014. gada jūnijā 44,1%).
Mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports jūlijā salīdzinājumā ar jūniju pieauga par 21,8 milj. eiro jeb 17,5%. Lielākais pieaugums bija vērojams eksportā uz Lietuvu – par 7,4 milj. eiro jeb 27,0% (galvenokārt mobilajiem telefoniem) un uz Krieviju – par 3,3 milj. eiro jeb 20,8% (galvenokārt blokkondensatoriem). Savukārt šo preču imports palielinājās par 47,4 milj. eiro jeb 26,3% – no Ķīnas par 10,0 milj. eiro jeb 86,9% (galvenokārt iekārtām balss, attēlu vai citu datu uztveršanai) un no Vācijas par 7,9 milj. eiro jeb 37,3% (galvenokārt darbmašīnām dažādu cietu materiālu apstrādei).
Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (19,4% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,5%), Vācija (7,3%) un Polija (6,9%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (15,1% no importa kopapjoma), Polija (11,3%), Vācija (10,7%), Igaunija (8,4%) un Somija (5,8%). Tirdzniecībā ar Krieviju eksporta īpatsvars jūlijā bija 11,1%, bet importa – 5,5%.
Koka un koka izstrādājumu, kokogles eksporta palielināšanos 2014. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2013. gada jūliju visvairāk ietekmēja zāģmateriālu eksporta pieaugums par 15,5 milj. eiro jeb 41,3%. Savukārt alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports strauji samazinājās, sarūkot stipro alkoholisko dzērienu eksportam par 2,9 milj. eiro jeb 9,7%.
Elektroierīču un elektroiekārtu importa palielināšanos 2014. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2013. gada jūliju visvairāk ietekmēja mobilo telefonu importa pieaugums par 12,6 milj. eiro jeb 46,7%. Savukārt minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa samazinājumu ietekmēja dīzeļdegvielas importa kritums par 26,2 milj. eiro jeb 28,8%.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk