• Tweet

Š.g. oktobrī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti, turpinot izskatīt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu, konceptuāli vienojās, ka baznīcas īpašumtiesības nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, kuru veido Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīca (LELB) un Vācu Svētā Pētera draudze, tādējādi ignorējot Rīgas domes aicinājumu atstāt dievnamu rīdziniekiem.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājums nav atrisināts jau 30 gadus. Lai pieliktu punktu ilgajai neskaidrībai par dievnama likteni, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē lēma par diviem iespējamiem scenārijiem – nodot īpašumtiesības Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas un Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam vai Rīgas domei. Neraugoties uz Rīgas domes gatavību nodrošināt baznīcas atjaunošanu, lielākā daļa no komisijas deputātiem uzskatīja, ka īpašumtiesības jāpiešķir Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, paļaujoties uz it kā Vācijas Bundestāga budžetā jau ieplānotajiem 30 miljoniem.

Vispārsteidzošākā šajā balsojumā gan bija Nacionālās apvienības (NA) nostāja – tās pārstāvis Ritvars Jansons (NA) atbalstīja Pēterbaznīcas nodošanu nodibinājumam, kurā dominējošā vieta ir Vācu draudzei. Arī deputāts Raivis Dzintars (NA) mudināja nepalaist garām iespēju sakārtot Sv. Pētera baznīcu ar Vācijas līdzekļiem. Kur palikušas Nacionālās apvienības vērtības par Latviju kā nacionālu un taisnīgu valsti? Vai Rīgas simbola atdošana ārvalstnieku veidotam nodibinājumam atbilst nacionāļu ideoloģijai? Un par ko? Par 30 miljoniem eiro, par kuriem nav nekādu oficiālu dokumentu, kas apliecinātu, ka šāda nauda Vācijas Bundestāga budžetā maz ieplānota?

“Mēs varam balstīties uz informāciju, ko mēs rakstveidā esam saņēmuši no oficiāla avota. Šobrīd ir bijušas dažādas sarunas Rīgas domes pusei ar Vācijas vēstniecību Latvijā un Latvijas vēstniecību Vācijā. Sarunās ir apliecinājuši – lai saņemtu Vācijas finansējumu, ir svarīgi, lai saņēmējs, kam būs īpašumtiesības uz Pēterbaznīcu, ir ilgtspējīgs, ar pieredzi, kā arī tam ir spēja un jauda gan īstenot rekonstrukcijas un atjaunošanas projektu, gan pēc tam nodrošināt baznīcas uzturēšanu arī nākotnē,” izteicās Rīgas mēra vietniece Linda Ozola (JKP), liekot noprast, ka būtībā šādu finansējumu nodibinājums var arī nesaņemt.

Protams, 30 miljoni eiro ir pietiekami liela summa, lai dievnamu atjaunotu, bet vai tā ir pietiekami liela nauda, lai atteiktos no Rīgas un visas Latvijas simbola?

Turklāt publiski izteiktas bažas arī par Pēterbaznīcas vācu draudzes priekšnieku Stefanu Meisneru – vai viņš tiks galā ar uzdevumu, un vai viņš turpmāk nebūs tas, kurš vienpersoniski pieņems visus lēmumus. Tad kā sanāk – par Rīgas simbolu turpmāk lems Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks, nevis Rīgas iedzīvotāji?

Šķiet, ka arī Nacionālā apvienība atbalsta to, ko sabiedrībā jau ilgstoši sauc par klaju un nihilistisku Latvijas izpārdošanu, un var NA rotāties ar Latvijas karogiem un auseklīšiem cik uziet, patieso tās dabu vēlētāji un visa sabiedrība redz tās darbos.

Foto: F64