Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums pēc profesijām un atalgojuma tendencēm? Un, pats galvenais, kā uzņēmumiem pielāgoties, lai nezaudētu konkurētspēju? Personāla atlases uzņēmuma “Biuro” eksperti, balstoties uz jaunākajām nozares tendencēm un savu pieredzi darbinieku atlases procesā, apkopojuši 2025. gada prognozes.
2025. gadā Latvijas ekonomikas attīstību lielā mērā vadīs tehnoloģiju un IT sektors. Digitalizācija, mākslīgā intelekta ieviešana un automatizācija turpinās pārveidot uzņēmumu darbības modeļus. Programmētāji, datu analītiķi un kiberdrošības speciālisti kļūs par neaizvietojamu uzņēmuma infrastruktūras daļu. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai būs jākonkurē par talantiem šajā nozarē, bet arī jāinvestē darbinieku prasmju attīstībā, lai uzturētu ilgtspējīgu biznesa izaugsmi.
Paralēli IT nozares izaugsmei arvien lielāka uzmanība tiks pievērsta zaļajai ekonomikai. Eiropas Savienības zaļais kurss, kas paredz būtiskus resursus ilgtspējīgas attīstības veicināšanai, ienesīs jaunas iespējas uzņēmumos, kas darbojas atjaunojamās enerģijas, ilgtspējīgas loģistikas un vides aizsardzības jomās. Tas radīs pieprasījumu pēc vides inženieriem, ilgtspējas vadītājiem un speciālistiem, kas prot pielāgot esošos procesus zaļajai pārejai. Uzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt šo jomu profesionāļus, jābūt gataviem piedāvāt ne tikai konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī skaidru stratēģiju ilgtspējības mērķu sasniegšanai.
Tikmēr veselības aprūpes un sociālās labklājības nozares nozīme turpinās pieaugt. Arvien vairāk uzņēmumu apzinās, ka ieguldījumi darbinieku veselībā ir ne tikai ētiska, bet arī stratēģiska izvēle. Prognozes rāda, ka medicīnas māsu, ārstu un sociālo darbinieku pieprasījums būtiski pārsniegs piedāvājumu, jo īpaši reģionos. Lai risinātu šos izaicinājumus, uzņēmumiem nāksies ciešāk sadarboties ar izglītības iestādēm un piedāvāt elastīgus darba apstākļus, lai piesaistītu un noturētu speciālistus.
Runājot par darba samaksu, būtiskākais pieaugums gaidāms nozarēs, kurās pieprasījums pēc kvalificētiem darbiniekiem ir īpaši augsts. Pēc Centrālās statistikas datiem IT speciālistu vidējā alga jau šobrīd pārsniedz 3000 eiro pirms nodokļu nomaksas, un prognozes liecina, ka šis skaitlis turpinās pieaugt. Arī medicīnas nozarē, pateicoties valsts un Eiropas Savienības finansējumam, sagaidāms ievērojams atalgojuma kāpums. Savukārt zemas kvalifikācijas darbu sektoros, piemēram, mazumtirdzniecībā, algu pieaugums būs mērenāks. Tas liek uzņēmumiem šajās nozarēs meklēt alternatīvus motivācijas veidus, piemēram, piedāvāt elastīgus darba apstākļus, uzlabotas sociālās garantijas un profesionālās izaugsmes iespējas.
Tomēr darba tirgus Latvijā 2025. gadā nebūs bez izaicinājumiem. Kvalificētu darbinieku trūkums IT un zaļās ekonomikas nozarēs, medicīnas speciālistu deficīts reģionos un nepietiekama zemu kvalifikāciju darbu pievilcība saglabāsies kā nopietni faktori, kas kavē uzņēmumu attīstību. Lai šo nesakritību mazinātu, uzņēmējiem būs jāpielāgo stratēģijas, fokusējoties uz darbinieku tālākizglītību, digitālo prasmju pilnveidi un reģionālo pieejamību.
Uzņēmumiem, kas vēlas saglabāt konkurētspēju un pievilcību talantu piesaistē, ir svarīgi ne tikai izprast šīs tendences, bet arī pielāgot savu darbības modeli un piedāvājumu darba tirgus realitātēm. Kā liecina “Biuro” pieredze, investīcijas darbinieku attīstībā, inovācijās un ilgtspējīgā biznesa praksē būs galvenie elementi, kas noteiks uzņēmuma panākumus nākotnē.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk