Kā sakrāt naudu lielākiem pirkumiem?
Mūsdienās dažādi kreditēšanas pakalpojumi ir kļuvuši tik populāri, ka tikai retais vairs krāj naudu lielāku pirkumu veikšanai. Pārsvarā visi pērk preces līzingā, vai arī ņem ātros kredītus to iegādei. Līzings nereti var tikt noformēts tur pat tirdzniecības vietā un klientam pat nav jāapmeklē kredītiestāde. Arī ātrā kredīta paņemšana ir ļoti vienkārša. Atliek tikai salīdzināt kredītus, atrast sev izdevīgāko aizdevumu un nauda ienāks kontā jau dažu minūšu laikā. Ja jau viss ir tik vienkārši, tad kāpēc kādam vajadzētu apgrūtināt sevi un krāt naudu, ja jebkuru preci var iegūt tūlīt? Tomēr mēs nereti piemirstam par to, cik dārgi ir kreditēšanas pakalpojumi un cik lielu risku tie uzliek. Lai nebūtu jāliek uz spēles sava finansiālā labklājība, tikai lai iegūtu kārotās lietas, naudu plānotiem pirkumiem ir jākrāj, nevis jāaizņemas. Šeit būs daži padomi, kā to paveikt.
Nosakiet mērķi
Pats svarīgākais ir uzstādīt sev mērķi. Loģiski, ka vispārīgais mērķis būs sakrāt naudu konkrētajam pirkumam, piemēram, jaunam viedtālrunim, taču mērķim ir jābūt precīzam un izmērāmam. Tātad, jums jānodefinē ne tikai tas, kam krāsiet naudu un kādu summu jāsakrāj, bet arī, cik ilgā laikā to izdarīsiet. Varbūt sākumā tas varētu šķist mazsvarīgi, taču ļoti bieži naudas krāšana ir tika sarežģīta tieši tāpēc, ka nav uzstādīti nekādi noteikumi. Nauda it kā tiek krāta, taču ja nav konkrētu laika limitu, krāšana var ievilkties bezgalīgi un beigās vai nu paliksiet bez kārotās preces, vai vienkārši jums apniks un paņemsiet aizdevumu. Nepieļaujiet to un nosakiet sev konkrētu mērķi uz ko tiekties.
Pārskatiet savu budžetu
Pēc tam ir jādomā par to, kur dabūt naudu šī mērķa sasniegšanai. To ir jāmēģina sameklēt jūsu pašu budžetā. Ja jums līdz šim nebija izveidots budžeta plāns un savus tēriņus nekad neesat pārskatījis, noteikti atradīsies daudz veidu, kā ietaupīt, īpaši sevi neierobežojot. Piemēram, varat atteikties no dažādiem sīkajiem pirkumiem, komisijas maksām par dažādiem pakalpojumiem utt. Tāpat arī noteikti izdosies samazināt tēriņus uz lielākajām izdevumu kategorijām, kā, piemēram, pārtika un komunālie maksājumi, ja vairāk piedomāsiet pie to patēriņa racionalitātes. Tad, ja jūsu budžets jau ir saplānots un nekādas naudas noplūdes tajā vairs nav, nāksies no kaut kā atteikties, lai iegūtu papildus naudu. Vispirms noteikti jāķeras klāt izklaižu un atpūtas izdevumu kategorijai un pēc tam, jāpārskata arī citas mazāk svarīgās kategorijas, līdz teorētiskais ietaupījums ir gana liels, lai varētu izpildīt iepriekš uzstādīto mērķi.
Turiet ietaupījumus atsevišķi no pārējās naudas
Kad esat panācis to, ka jums ir brīvi naudas līdzekļi, ko iekrāt, ir svarīgi tos nodalīt no pārējās naudas. Ja paturēsiet naudu norēķinu kontā, tā neviļus var aizplūst tur, kur nevajag. Ja kāda izdevumu kategorija tiek samazināta, tad nereti kāda cita automātiski palielinās, ja vien īpaši netiek pielūkots, lai tas nenotiktu. Krājiet naudu vai nu atsevišķā krājkontā, vai arī izņemiet no konta naudu un veidojiet skaidras naudas uzkrājumus. Tas, ka nauda tiek nodalīta atsevišķi, palīdzēs arī uzskatāmi redzēt, kā pildās plāns un cik tuvu vai tālu no sava mērķa esat.
Motivējiet sevi netērēt iekrāto
Kad izveidojies jau pieklājīgs uzkrājums, atliek tikai neļaut sev šai naudai ķerties klāt. Parasti jau vēlmes neaprobežojas ar vienu vien pirkumu. Kaut gan nauda tiek krāta kam konkrētam, var rasties vēlme to iztērēt citām lietām. Ir ļoti svarīgi motivēt sevi neķerties klāt uzkrātajai naudai un izpildīt mērķi. Dažiem palīdzēs mentāla motivācija, piemēram, domas par to, cik svarīgs ir uzstādītais mērķis un cik priecīgs jūs būsiet, kad beidzot iegūsiet savā īpašumā kāroto mantu, bet citiem līdzēs vien fiziska motivācija, proti, pieejas liegšana savai naudai.
Patiesībā, naudas kašāšanas process neko daudz neatšķiras no kredīta atmaksas procesa, jo abos gadījumos ir jāierobežo sevi un jāmeklē brīvi naudas līdzekļi savā budžetā, tikai naudas krāšanai ir daudz vairāk plusu. Krājot naudu, nav jāuzņemas lieks risks, kā arī nav jāmaksā procenti, kā tas ir aizdevuma ņemšanas gadījumā.
Vēl par tēmu:
Kā gatavoties darba tirgum 2025. gadā?
Darba tirgus Latvijā turpina mainīties, un uzņēmējiem šīs pārmaiņas nozīmē gan jaunas iespējas, gan nopietnus izaicinājumus. Kādas nozares uzrādīs izaugsmi? Kā mainīsies pieprasījums...
Lasīt tālākKo ņemt vērā pensiju 3. līmeņa dalībniekiem, tuvojoties gada beigām
Tuvojoties gada izskaņai, ierasti novērojams pieaugums pensiju 3. līmeņa iemaksu apjomā. Latvijas Bankas dati rāda, ka arī pērn gada beigās veiktās iemaksas privātajā pensiju fondā bija...
Lasīt tālākSEB grupa vienkāršos juridisko struktūru Baltijā
SEB grupa pieņēmusi lēmumu juridiski apvienot savu darbību Baltijas valstīs. Lai stiprinātu savu pozīciju Baltijas tirgū, palielinātu spēju finansēt uzņēmējdarbību un vienkāršotu pārvaldību,...
Lasīt tālākVEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākFinanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālāk