• Tweet

“Pusaudža galvenais uzdevums ir lēnām un pakāpeniski kļūt par neatkarīgu pieaugušu personību ar saviem paša uzskatiem, viedokli un vērtību sistēmu, tomēr ne viss ir tik vienkārši,” atzīst Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatikas klīnikas ārsts psihoterapeits, kā arī lekciju cikla par pusaudžiem lektore dr. Baiba Gerharde. “Patstāvības veidošanos iespējami grūtu dara vismaz divi faktori – vecāku noniecināšana un visvarenības sajūta, tāpēc vecākiem ir ļoti būtiski saprast, ka ikviens notikums, pārdzīvojumi, sasniegumi un attiecību pieredze nosaka pusaudža personības veidošanos. Lai palīdzētu vecākiem, Attiecību skolas lekciju ciklā par pusaudžiem, kopīgi meklējam atbildi uz jautājumu: kā pareizi veidot kontaktu tieši ar manu pusaudzi?”

Viens no problēmu cēloņiem, runājot par procesiem, kas kavē pusaudža personības pilnveidošanos, ir vecāku noniecināšana. No jaukiem, mīļiem un atsaucīgiem vecākiem aiziet ir daudz grūtāk, nekā no stulbiem, nesaprotošiem un atpalikušiem. Tāpēc, neatkarīgi no tā, kāda mamma un tētis ir realitātē, pusaudze meita būs neapmierināta, dumposies pret ierobežojumiem, protestēs un noslēgsies. Otrs process, kas veicina bērna vērtību sistēmas grīļošanos, ir visvarenības sajūta. Meitenēm un arī puišiem ir pārliecība, ka ar viņiem nekas slikts nevar atgadīties, kas viss izdosies, viņi nebaidās riskēt.

Draudzība ar meitu pati par sevi neveidosies

Pamatojoties uz iepriekš izteiktajiem diviem procesiem, kas ietekmē pusaudža personības veidošanos, draudzība, kas normāli attīstās starp mammu un pusaudzi meitu, nav iespējama. Attiecības, kā likums, pasliktinās, protams, tām gan nav jābūt nepārtraukti sliktām. Mammai ir pamats raizēties, ja tā nenotiek. Tāpat mammai ir jāiztur meitas attālināšanās, pārmetumi, garastāvokļa svārstības, mierinot sevi, ka bērnam aizejot no mājām, kļūs atkal labāk.

Ļoti svarīgi ir cienīt meitas tiesības uz privātumu, saviem noslēpumiem, nepārkāpt viņas personības robežas – piemēram, dienasgrāmatas izlasīšana vai telefona pārbaudīšana, jo uzticētā izpļāpāšanās var būt rīcība, ko meita nepiedos. Vienlaikus jābūt labvēlīgai, pieejamai, sakot – te es esmu, jebkurā brīdī, kad tu vēlies, vari man uzticēties, lai kas arī notiktu, vienmēr tevi atbalstīšu un palīdzēšu.

Arī bez konfliktiem neizpalikt

Konflikti galvenokārt ir par robežām un noteikumiem – meita vēlas lielu brīvību, mamma raizējas par viņas drošību, veselību un grib kontrolēt. Efektīvs risinājums ir kopēja vienošanās- uzklausīt meitas vēlmes, izklāstīt savus apsvērumus un vienoties, kāda būs jaunā kārtība, jo vecā viennozīmīgi vairs palikt nevar.

Ja vecāki uz to pastāv, viņi, vai nu saņems pretī pamatīgu dumpi līdz pat bēgšanai no mājām, skolas neapmeklēšanai, sliktām draugu kompānijām vai arī salauzīs sava bērna personību.

Drošības aspekti, ko vecākiem noteikti jāizrunā ar meitu:

• Meitai vienmēr jābūt sazvanāmai un jāatbild uz zvaniem, savukārt vecāki var apņemties bieži ar zvaniem netraucēt;
• Kaut kur dodoties, jāparūpējas par mājās nokļūšanu, vislabāk, ja var aiziet jebkurā brīdī, piemēram, iedot līdzi rezerves naudu – taksometram;
• Vēlreiz jāpārrunā, kādas situācijas ir bīstamas- vientuļas, tumšas ielas, nakts laiks, kriminogēnas vietas tuvākajā apkārtnē u.tml.;
• Iedrošināt meitu bīstamās vai draudu situācijās aktīvi sevi glābt- kliegt, bēgt, kost, censties izrauties, atdot visas uzbrucēja iekārotās mantas;
• Riskantos apstākļos parūpēties par kādu drošības līdzekli- ielikt kabatā kaut dezodoranta vai matu lakas aerosolu, arī smilšu sauju var iemest otram sejā, noderīgi apgūt kādus pašaizsardzības paņēmienus;
• Atgādināt par seksuālām robežām- nevienam nav tiesības viņai pieskarties, ja viņa to nevēlas vai arī, ja pārdomā, jebkurā brīdī var puisim teikt „nē”, un noteikti nedarīt to, ko negribas.

[live_text 17285]