• Tweet

Sestdien Šveices prezidents Ignacio Kassiss pievienojās tiem valstu līderiem, kas paziņojuši, ka piedāvā organizēt Ukrainas un Krievijas miera sarunas. Pamatu cerībai, ka tādas drīzumā varētu notikt, dod Krievijas būtiskākā ekonomiskā un politiskā partnera Ķīnas pozicionēšanās pret karu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Spriežot pēc Ķīnas televīziju rādītajām ainām, līdz šim plaša kara Ukrainā nebija. Ķīnas reportieriem bija ekskluzīva iespēja filmēt ainas kopā ar krievu armiju, rādīt tā saukto krievu atbrīvošanu Ukrainas austrumos. Sižetos tika atkārtotas krievu propagandas tēzes.

Gandrīz trīs nedēļas Ķīna nogaidīja. Tā nepievienojās rietumu sankcijām, nenosodīja Krievijas iebrukumu. Vēl vairāk – Ķīna palīdzēja izplatīt Kremļa jaunos murgus, ka Ukraina slepenās laboratorijās gatavo ķīmiskos ieročus.

Taču šonedēļ notika pagrieziens. Televīzijas ekrānos ķīnieši beidzot ieraudzīja Krievijas agresijas civiliedzīvotāju upurus Čerņihivā. Ķīnas vēstnieks Ukrainā paziņoja, ka viņa valsts nekad neuzbruktu Ukrainai un palīdzēs tai ekonomiski. Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova lidmašīna, kas agrā ceturtdienas rītā devās Pekinas virzienā, pusceļā apgriezās apkārt un devās mājās.

Ķīnas nostājas maiņas sākumu iezīmēja septiņas stundas ilga tikšanās ar ASV diplomātiem pirmdien Romā. Piektdien telefonsarunā ar ASV prezidentu Džo Baidenu Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins atzina, ka viņa valsts nevēlas karu Ukrainā.

Tas ir tālu no nosodījuma, ko prasa rietumi, bet vēl tālāk no atbalsta, ko vēlas Krievija.

Līdz ar Ķīnas pozicionēšanos, diplomātiskā arēna ir sagatavota miera sarunām, kurās Krievijas vienīgie trumpji ir tās barbariskā agresija pret civiliedzīvotājiem un atomkara draudi. Pat draudēt ar gāzes piegāžu pārtraukšanu tā nevar atļauties.

Ukraina vīlusies NATO un kā mehānismu miera garantēšanai saredz ANO Drošības padomi. Tās pastāvīgajām loceklēm – ASV, Lielbritānijai, Francijai, Ķīnai un pašai Krievijai – jākalpo par drošības garantiem. Ukraina vēlas miera līgumam pievienot arī Vāciju un Turciju. Līgums ietvertu NATO statūtiem līdzīgus nosacījumus, proti, uzbrukums vienam būtu pielīdzināms uzbrukumam visiem līguma dalībniekiem.

Diplomāti publiski komentējuši, ka Krievijas puse pret šādu piedāvājumu neiebilst, taču tā vēlas, lai Ukraina sevi deklarē par neitrālu valsti un apsola savā teritorijā neizvietot ārvalstu militārās bāzes. Iespējams, Krievija rēķinās, ka rietumi neparakstīs vienošanos, ar kuru solītu Ukrainai doties karā tās aizstāvībai.