Kariņš: Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu līdz tās uzvarai Krievijas uzsāktajā karā
24. februārī būs pagājis gads kopš Krievijas uzsāktā pilna apmēra kara Ukrainā. Šajā laikā Ukraina un tās iedzīvotāji izrādījuši neatslābstošu pretestību Krievijas centieniem iekarot Ukrainas teritorijas un pakļaut tās cilvēkus. Būtiska loma šajā ukraiņu pretspara uzturēšanā bijusi arī Rietumu demokrātiju sniegtajam atbalstam, kur Latvija bijusi viena no aktīvākajām dalībniecēm.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, uzsverot Latvijas apņēmību, saka: “Rīt, 24. februārī, apritēs gads, kopš Krievija uzsāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Mēs redzam, ka šī gada laikā visa Rietumu pasaule, Eiropas Savienība, NATO, ir saliedējusies atbalstam Ukrainai. Latvija ir bijusi viena no valstīm, kas ir sniegusi vislielāko dažāda veida atbalstu Ukrainai, proti, vairāk nekā 1% no valsts IKP. Ukrainas tautu ir plaši atbalstījusi arī mūsu sabiedrība. Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.”
Latvija jau no 2022. gada februāra ir viena no aktīvākajām valstīm, kas nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un iestājas par stingru starptautisku reakciju pret V. Putina režīmu. Latvijas amatpersonas ES, NATO un citu starptautisko organizāciju tikšanās reizēs ir paudušas stingru atbalstu sankcijām pret Krieviju un uzsvērušas nepieciešamību palīdzēt Ukrainai.
Latvija ir rādījusi piemēru citām Rietumu demokrātijām – mūsu valsts sniegtā humānā, ekonomiskā un militārā palīdzība Ukrainai un ukraiņiem ir bijusi proporcionāli viena no lielākajām1. Tās sniegšanā iesaistījusies gan valdība, gan nevalstiskais sektors un sabiedrība kopumā.
Nodrošinot Ukrainas aizstāvībai nepieciešamo militāro tehniku un aprīkojumu, piemēram, bezpilota lidaparātus, helikopterus, haubices, ģeneratorus, apvidus auto u.c., Latvijas valsts un sabiedrība līdz šā gada februārim kopumā veltījusi vairāk nekā 380 miljonus eiro.
Tāpat sniegta humānā palīdzība, un ļoti nozīmīga bijusi sabiedrības iesaiste, Ukrainas iedzīvotājiem ziedojot gan naudu, gan preces un mašīnas, kā arī sniedzot patvērumu savās mājvietās un īpašumos. Valdība nodrošinājusi, ka līdz Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem tiek nogādātas medicīniskās iekārtas un medikamenti, autobusi un ģeneratori, atjaunotas nopostītās mājvietas un sniegts vēl cits nepieciešamais atbalsts vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā.
Palīdzība sniegta arī šeit, Latvijā. Ukrainas kara bēgļiem ierodoties Latvijā, tiem sākuma periodā tiek nodrošināta valsts apmaksāta izmitināšana. Tāpat Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ieradušies šeit, ir pieejamas pārtikas, higiēnas un saimniecības preču pakas. Iespējams pieteikties uz garantētā minimālā ienākuma pabalstu, nodarbinātības vai pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu un braukšanas maksas atvieglojumiem pašvaldībās. Īstenoti arī citi pasākumi, kas palīdz Ukrainas iedzīvotājiem iejusties Latvijā, turpināt šeit izglītošanos un profesionālo darbību.
Kopumā valsts sniegtais atbalsts Ukrainai pagājušā gada laikā pārsniedzis 1% no mūsu IKP, turklāt palīdzības sniegšana vēl joprojām turpinās un turpināsies tik ilgi, cik vien būs nepieciešams. Ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktu palīdzību Ukrainai, līdz Krievija tiek uzvarēta šajā karā, jo tikai tādā veidā būs iespējams noturēt ilgtspējīgu mieru Eiropā. Paldies Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai, kas izprot šī jautājuma nozīmīgumu un nesavtīgi, nenogurstoši iesaistās atbalsta sniegšanā Ukrainai.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Lukašenko: ASV valdībai nav plāna attiecībā uz Ukrainu
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko ceturtdien paziņoja, ka ir “absolūti” pārliecināts, ka ASV valdībai “nav plāna attiecībā uz Ukrainu”. Lukašenko uzskata, ka Krievijai...
Lasīt tālākMelbārde: ES 16. sankciju pakotne pret Krieviju – turpina graut jau brūkošo Krievijas ekonomiku
Apritot trešajai gadskārtai, kopš Krievija sāka brutālo agresijas karu Ukrainā, 24. februārī Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē ministri apstiprināja ES sankciju pret Krieviju 16. kārtu,...
Lasīt tālākLembergs: Trampam ASV intereses ir prioritāte, Eiropai nāksies pārkārtoties
Pēc Donalda Trampa atgriešanās ASV prezidenta amatā, Eiropā gaidāmas pārmaiņas, uzskata politiķis Aivars Lembergs. “Apmēram pirms sešiem gadiem tā laika ASV prezidents Donalds Tramps...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākSprūds: Ukrainai ir tiesības veikt triecienus Krievijā
"Ukrainai ir jāatļauj veikt uzbrukumus pa objektiem Krievijas teritorijā. Militāro piegāžu apjoms un ātrums Ukrainai ir tikai viena medaļas puse. Otra puse ir tas, kā šis militārais aprīkojums...
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākSaeima kategoriski nosoda Krievijas prezidenta vēlēšanu rīkošanu okupētajās un anektētajās Ukrainas teritorijās
Ņemot vērā to, ka šīs nedēļas nogalē notiks Krievijas prezidenta vēlēšanas, Saeima ceturtdien, 14.martā, pieņēma paziņojumu, kurā kategoriski nosoda to rīkošanu pagaidām okupētajās...
Lasīt tālāk