Kariņš: Latvijas ekonomikai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami vairāk nekā 10 miljardi eiro
Otrdien, 21. jūlijā, Briselē, noslēdzoties Eiropas Savienības (ES) pastāvēšanas vēsturē vienam no ilgākajiem dalībvalstu līderu samitiem, panākta bezprecedenta vienošanās par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kas nozīmē vairāk nekā 10 miljardu eiro pienesumu Latvijas izaugsmei.
Šī ir unikāla 27 ES dalībvalstu vienošanās par nepieciešamajiem ieguldījumiem ES dalībvalstu ekonomiku stiprināšanā, kas ļaus Eiropai un dalībvalstīm atkopties no Covid-19 pandēmijas sekām, vienlaikus turpinot ekonomisko izaugsmi nākamā daudzgadu budžeta periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Papildu izaicinājums ES kopīgajai izaugsmei un konkurētspējai ir daudzgadu budžeta kopapjoma samazinājums breksita dēļ, kas attiecīgi nozīmē proporcionāli mazāku pieejamo finansējumu dalībvalstīm. Neskatoties uz to, sarunu gaitā Latvijai ir izdevies panākt savām interesēm ļoti labvēlīgu vienošanos.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, noslēdzoties samitam, uzsvēra: “Ļoti sarežģītu sarunu rezultātā mums ir izdevies panākt Latvijas interesēm labvēlīgu vienošanos. Pieejamais Eiropas finansējums Latvijai vislielāko pievienoto vērtību nesīs, ja to gudri investēsim. Iespējas mums ir ļoti plašas, taču pamats mūsu izaugsmei ir pašu darbs, nepieciešamie uzlabojumi dažādās jomās – izglītības, veselības aprūpes, nodokļu un citās. Ir panākta vēsturiska vienošanās, tālākais jau ir mūsu pašu rokās.”
Latvijas ekonomikas attīstībai nākamo septiņu gadu laikā būs pieejami gandrīz 10,5 miljardi eiro, kas ir 39% pieaugums, salīdzinot ar esošo ES daudzgadu budžeta periodu no 2014. līdz 2020. gadam. Turklāt papildus, ja nepieciešams, būs iespēja aizņemties uz ļoti izdevīgiem nosacījumiem ap 2,5 miljardus eiro. Joprojām no ES kopējā budžeta saņemsim vairāk nekā iemaksājam – par katru iemaksāto eiro vidēji 3,6 eiro.
Neskatoties uz pandēmijas izaicinājumiem un ES budžetā pieejamā finansējuma samazinājumu, Latvijai ir izdevies panākt pieaugumu kohēzijas, kā arī lauksaimniecības politikās, salīdzinot ar esošo periodu. Īpaši jāizceļ vairāku gadu neatlaidīga darba rezultātā panākto tiešmaksājumu kopapjoma pieaugumu Latvijai par 40 %. Vairāk nekā 7 miljardus eiro varēsim papildus ieguldīt inovācijās, zaļajās un digitālajās tehnoloģijās, infrastruktūrā un modernā izaugsmē.
Ne mazāk svarīgi atzīmēt, ka vienošanās nodrošina ES finansējuma pieaugumu “Rail Baltica” projekta īstenošanai. Papildus Latvijai būs pieejams ievērojams finansējums militārajai mobilitātei – infrastruktūras pielāgošanai militārām vajadzībām.
Pēc četru dienu diskusijām dalībvalstu līderi šonakt panāca vienošanos par nākamo ES daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi Covid- 19 izraisīto seku pārvarēšanai. Tuvāko septiņu gadu laikā dalībvalstu ekonomikās ES kopumā investēs 1,85 triljonus eiro, attiecīgi vienošanās paredz ES daudzgadu budžeta apjomu 1,07 triljonu eiro un ekonomikas atjaunošanas fonda finansējumu 750 miljardu eiro apmērā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts un brāzmains laiks
Jaunajā nedēļā, Latvijai no austrumiem pievirzoties plašam ciklonam, valsts teritorijas lielākajā daļā palaikam ir gaidāmi nokrišņi, galvenokārt lietus un slapjš sniegs. Pastiprināsies...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālāk