Katalonijas premjerministrs vēlas uzlabot attiecības ar Spāniju
Līdzšinējais Katalonijas premjerministrs Karless Pudždemons, kas šobrīd Briselē gaida, kad Beļģijas tiesa izskatīs Spānijas prasību par viņa izdošanu, laikrakstam „Le Soir” norādījis, ka ir gatavs jaunām attiecībām ar Spāniju, un meklēt citu risinājumu Katalonijas jautājumam, kas nav neatkarība.
„Esmu gatavs pieņemt citu attiecību realitāti ar Spāniju. Esmu vairāku gadu garumā centies izveidot labas attiecības, tomēr Spānijas ekspremjera Hosē Marijas Asnara nākšana pie varas šo procesu apturēja. Ir iespējams cits risinājums, kas nav neatkarība,” atzina Pudždemons.
Viņš uzskata, ka par neatkarības kustības uzplaukumu atbildīga ir „Tautas partija”, kas jau 2006.gadā runāja par Katalonijas autonomijas statūtiem, kurus bija apstiprinājis Spānijas parlaments un referendumā ratificējuši Katalonijas vēlētāji, tomēr arī tad Spānijas Konstitucionālā tiesa pasludināja, ka liela daļa statūtu ir nekonstitucionāla vai nepiemērojama.
Kā ziņots iepriekš, Katalonijas reģionālais parlaments 27.oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas, tomēr Spānijas Konstitucionālā tiesa šo deklarāciju anulēja.
Katalonijas neatkarības centieni izgāzās jau tas, kad mirkli pēc haosa sākšanās atkāpās uzņēmējdarbības ministrs Santi Vila, vairāk nekā 2000 firmas paziņoja, ka grasās pārcelt savus juridiskos galvenos birojus no Katalonijas uz citiem Spānijas reģioniem un Spānijas Banka norādīja, ka konflikta turpināšanās var novest pie lēnākiem ekonomikas izaugsmes un darbavietu radīšanas tempiem.
Tāpat Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Karlesa Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas 21.decembrī.
Foto: Shutterstock
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk