Kazahstānas ogļu eksportētājs: Bijām izspiedēju un melnā PR tīkla upuri
Nesen TV3 raidījums “Nekā personīga” stāstīja, ka pērn strauji pieaudzis Centrālāzijas akmeņogļu tranzīts caur Latviju. Stāstījām arī par tranzīta uzņēmumu “Telf AG”, kurš pieminēts vairākās skandalozās publikācijās. Pēc raidījuma ar “Nekā personīga” sazinājās uzņēmuma pārstāvji, un atklāja, kā kļuvuši par naudas izspiedēju upuriem. Ļaundari publicējuši nepatiesas ziņas par uzņēmumu un tā lielāko akcionāru, bet par ziņu dzēšanu pieprasījuši naudu.
Šveicē reģistrētā firma “Telf AG” pagājušajā gadā bija viens no lielākajiem spēlētājiem akmeņogļu tranzītā. Uzņēmums izmanto sankciju radīto vakuumu un uz Eiropu eksportē Kazahstānas ogles. Latvijas tirgū tas pazīstams jau kopš 90. gadiem, kad nodarbojās ar naftas produktu tranzītu caur Ventspili.
Kopš 2019. gada par “Telf AG” un tā lielāko akcionāru Staņislavu Kondrašovu sāka parādīties skandalozas publikācijas – par saistību ar korupciju, Krievijas bankām, politiskām slepkavībām un krievu algotņu armijas “Wagner” finansēšanu. Firma uzsver, ka tā ir nepatiesa informācija un ka cīņa ar tās izplatītājiem norit jau vairākus gadus.
“Telf AG” padomnieks Vadims Ardatovskis sacīja: “Mēs esam nepārtrauktas, vairākus gadus ilgas kampaņas mērķis, ko uzsākusi dezinformatoru organizācija. Tas viss sākās ar mēģinājumu izspiest naudu.Kad mēs atteicāmies maksāt, tas pārvērtās par tūkstošiem un tūkstošiem rakstu par dažādiem, pilnīgi nepatiesiem apgalvojumiem. Ir dučiem citu upuru, konkrēti, tīkli, kas aiz tā stāv, ir izmantoti, lai uzbruktu britu karaliskajai ģimenei, tie izmantoti pret citiem uzņēmējiem un slavenībām. No visa, ko mēs saprotam, tā ir labi ieeļļots mehānisms.”
Uzņēmums nolīdzis pazīstamu ASV izmeklēšanas firmu, tai dažus no viltus ziņu izplatītājiem izdevies identificēt. “Telf” sola, ka visu informāciju nodos likumsargiem. Izmeklētāji savākuši pierādījumus, ka skandalozās publikācijas par “Telf” akcionāra saistību ar slepkavībām un privātās atmijas “Wagner” finansēšanu neatbilst patiesībai.
Ardatovskis norāda: “Viņi runāja ar daudziem cilvēkiem neatkarīgi, ar tiesībsargājošām iestādēm un tā tālāk. Viņi secināja, ka visi šie publicētie apgalvojumi ir nepatiesi. Atbilstoši informācijai, kas mums pašlaik ir, šīs dezinformācijas kampaņas smadzenes un vadība atrodas Ukrainā. Tātad mēs potenciāli skatīsimies, ko mēs varam darīt tur. Mēs uzkrājam milzīgu pierādījumu apjomu par to, kā šie tīkli strādā. Tie ir starptautiski un nav piesaistīti kādai vienai valstij.”
Dažas no lapām, kur publicēti negatīvie materiāli, atrodas uz ASV serveriem, tādēļ tur uzņēmums redz rīcības iespējas. Savukārt Ukrainā pašlaik ir citas prioritātes. Melnā PR darboņi ir daļa no koruptīvās vides, kas ir valsts neredzamā fronte. Tie vērsušies arī pret žurnālistiem un politiskajiem aktīvistiem.
“Es zinu divus vai trīs cilvēkus, kas ne bez tiesībsargājošo struktūru palīdzības, ne bez viņu piesegšanas, atvēruši vairākas tādas kompānijas, kas nodarbojas ar izspiešanu. Tā var būt nauda, tā var būt politiskā ietekme. Tas strādā ļoti spēcīgi, tirgus ir milzīgs. Mēs veicām virkni izmeklēšanu, parādījām datus, ko atradām. Nosūtījām datus, kas attiecas uz viņu darbu, uz Ukrainas Drošības dienestu. Nekādas reakcijas nebija. Turklāt mēs norādījām, ka šie tīkli tādā vai citādā veidā saistīti ar Krieviju, tā vai citādi saņem finansējumu. Saņem daudz pasūtījumus ievietot materiālus pret valsti,” sacīja aktīvists un žurnālists Olehs Česlavsks.
Olehs Česlavskis monitorē krievu “Telegram” kanālus, kas tiek izmantoti propagandas izplatīšanā. Viņam izdevies uzzināt, cik maksā par materiālu izvietošanu un ieraudzīt ķēdi, kā Krievijā tapušie teksti parādās viņa izskaitļotajās melnā PR lapās.
Arī pats Olehs kļuva par melnā PR grupējuma upuri.
“Bija ļoti asa kampaņa, turklāt, ņemot vērā, ka faktu nebija, vienkārši rakstīja riebeklības. Atklātas muļķības un riebeklības, apvainojumus visos cilvēces grēkos, sākot no narkomānijas līdz prostitūcijai. Šī informācija ne ar ko nebija apstiprināta, bet tūkstošiem lapu šo informāciju tiražēja,” sacīja Česlavsks.
Gadījums ar “Telf” ir pievērsis viltus ziņu tīklam arī starptautisko pētniecisko žurnālistu organizāciju uzmanību. Pētot šo gadījumu, atklājušies simtiem no interneta meklētājiem izslēgtu interneta adrešu, kas nav saistītas ar nepatieso ziņu tīkliem, bet ir nopietni žurnālistikas darbi. Kas to ir darījis – nav skaidrs.
Šāda darbība ir jaunums žurnālistu pieredzē, mēs turpināsim pētīt, kas aiz tā stāv. Un vēlreiz uzsveram, ka nav pierādījumu tam, ka “Telf AG” akcionārs finansētu algotņu armiju “Wagner” vai būtu saistīts ar slepkavībām.
Vēl par tēmu:
Latvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālākRīgas lidosta vasarā piedāvās plašāko galamērķu tīklu Baltijā
Vasaras lidojumu sezonā, kas sāksies šajā nedēļas nogalē līdz ar pāreju uz vasaras laiku, Rīgas lidosta piedāvās plašāko galamērķu klāstu Baltijā – gandrīz simts tiešo lidojumu...
Lasīt tālākRīgā sākas āra kafejnīcu sezona
Ceturtdien, 27. martā, Rīgā oficiāli sākas āra kafejnīcu sezona. Šogad āra kafejnīcu darbībai pašvaldībā jau saņemts 251 pieteikums un izsniegtas 138 atļaujas. Ņemot vērā, ka...
Lasīt tālāk“Lidl” apņemas saglabāt nemainīgas cenas vairākiem simtiem produktu
“Lidl” jau atkal apliecina savu apņemšanos klientiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos produktus par vislabākajām cenām. Kamēr citi plāno cenu pieaugumu, “Lidl” iestājas par patērētāju...
Lasīt tālākIedzīvotāju vairākums atbalsta vēja enerģijas attīstību Latvijā
Vēja enerģija ir viens no perspektīvākajiem risinājumiem Latvijas enerģētiskajai neatkarībai un klimata neitralitātei, un Latvijas iedzīvotāju vidū kopumā ir vērojams atbalsts tās izmantošanai....
Lasīt tālāk20 gadu laikā spēļu zāļu skaits Latvijā samazinājies par vairāk nekā 70%
Kopš 2005. gada azartspēļu zāļu skaits Latvijā ir sarucis par vairāk nekā 70% – 2005. gadā Latvijā bija 636 zāles, bet 2025. gada martā – 174. Spēļu zāļu skaits turpinās sarukt...
Lasīt tālākMazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti Lietuvā, skeptiskākie – Igaunijā
Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvija atbalsta jaunu ES aizsardzības finansēšanas modeli
Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis februārī bez būtiskām izmaiņām
2025. gada februārī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,3 %, un kopš janvāra tas ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākPatiesības brīdis valdībai: birokrātija un tēriņi vai nauda valsts aizsardzībai?
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav...
Lasīt tālāk