Ķirsons: Laba darba gadījumā VID vadītājam varētu maksāt pat miljonu eiro gadā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojumam vajadzētu būtu saistītam ar viņa panākumiem nodokļu iekasēšanā – laba darba gadījumā varētu maksāt pat miljonu eiro gadā.
Tā intervijā laikrakstam “Diena” norāda AS “Lido” padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, kurš uzskata, ka ierēdņiem un politiķiem vairāk vajadzētu domāt par ilgtermiņa ieguvumiem un mudināt sabiedrību domāt par ilgtermiņa rezultātiem.
“Nesen bija diskusijas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora atalgojuma paaugstināšanu līdz septiņiem astoņiem tūkstošiem eiro mēnesī. Jautājums tika risināts nepareizi. VID ģenerāldirektoram vajadzētu maksāt nevis septiņus astoņus tūkstošus eiro, bet 70–80 tūkstošus eiro mēnesī, miljonu eiro gadā vajadzētu maksāt, bet tikai tad, ja VID ģenerāldirektors ievērojami palielina to naudas summu, kas nonāk valsts budžetā no iekasētajiem nodokļiem,” intervijā laikrakstam pauda Ķirsons.
Tāpat Ķirsons uzskata, ka nodokļu sistēma Latvijā globāli jāreformē, izsakot pārliecību, ka tikai 50% no visiem uzņēmējiem, kuriem nodokļi jāmaksā, tiešām visu kārtīgi maksā.
“Kad ierēdņi un kopumā visi valsts sektorā strādājošie sāks saprast, ka arī viņiem algas nevis vienkārši jāsaņem, bet jānopelna, tad lai saņem lielas algas, taču ar nosacījumu, ka tiešām šādas algas nopelnījuši. Mēs visi zinām, kā tas notiek, – ierēdnis ar ierēdni, teiksim, draudzējas un kopīgi plāno, kā tautu, vienkārši sakot, piežmiegt,” pauda Ķirsons.
Viņš uzskata, ka nekas nemainīsies līdz no ikviena ierēdņa netiks prasīts, lai viņš savai ministrijai naudu atnes tik daudz, cik viņš saņem atalgojumu.
Jau iepriekš izskanējis viedoklis, ka VID vadītāja atalgojums varētu tikt celts līdz 8000 eiro, ar šādu ierosinājumu nākusi klajā finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola (ZZS).
Beigu beigās koalīcijas partijas pieņēmušas galīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojuma jautājumā. Kā zināms, koalīcija vienojusies nākamajam Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam palielināt pamatalgu no 2441 eiro līdz 4030 eiro.
Foto:renewagner/https://pixabay.com/en/users/renewagner1985-3023133//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk