Koalīcija atbalsta EM priekšlikumu biodegvielas piejaukuma prasības terminētai atcelšanai
Nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas 2. maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, kas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10 – 12 eiro centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no š.g. jūlija līdz 2023. gada beigām.
“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus, kas patērē gandrīz 80% no kopējā naftas produktu gala patēriņa (rūpniecība veido 10%, savukārt lauksaimniecība un mežsaimniecība – 5,5% no kopējā naftas produktu gala patēriņa). Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums, kas pirmšķietami arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas kopējo nostāju maksimāli palielināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropā,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.
Tādejādi tiktu novērsts mājsaimniecību degvielas iegādes izdevumu pieaugums par teju 2 procentpunktiem (no 6.7% līdz ~8,6%), mazināts negatīvais cenu pieauguma efekts, kas saistīts ar ražotāju izmaksu pieaugumu par 1,2% un vidējās realizācijas cenas pieaugumu par 0,6 – 0,8% (kopā – 1,8% – 2,0%). Vienlaikus tiktu mazināts ražotāju peļņas samazinājums par ~ 2,5%, kā arī saistītais apgrozījuma sarukums, kas izriet no patēriņa cenu kāpuma.
Degvielas mazumtirdzniecības cena veidojas no piecām komponentēm, kuru īpatsvars gala cenā atspoguļots zemāk redzamajā attēlā. Vislielākās izmaksas gala cenā veidojas no pašas degvielas cenas (40%), kurā ietilpst arī 5 – 6% biopiejaukuma izmaksas, otra būtiskākā pozīcija ir akcīzes nodoklis (35%) un trešā būtiskākā pozīcija ir pievienotās vērtības nodoklis (17%). Mazākā apmērā degvielas cenu ietekmē degvielas uzpildes stacijas uzturēšanas izmaksas (7%) un nenozīmīgu daļu degvielas gala cenā veido izmaksas par naftas drošības rezervju uzglabāšanu (šīs izmaksas nodevas veidā tiek attiecinātas uz katru degvielas komersantu, kurš tās iekļauj degvielas gala cenā).
Kā zināms, Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/2001[1] par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu paredz, ka katra dalībvalsts degvielas piegādātājiem nosaka pienākumu nodrošināt, lai atjaunojamo energoresursu īpatsvars galapatēriņam transporta nozarē līdz 2030. gadam būtu vismaz 14%. Attiecīgi, Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5 % apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019. gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs. Atjaunīgo energoresursu īpatsvars transportā Latvijā 2020. gadā bija 6,73%.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk