Koknesietes rada jaunu vietējo produktu – kaņepju saldējumu
SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” organizētā biznesa plānu konkursa „Laukiem būt!” Vidus reģiona pirmās kārtas noslēgumā pirmo vietu ir ieguvušas Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 12. b klases skolnieces Asnate Sproģe un Ilvija Lazdiņa ar kopīgi radīto biznesa plāna projektu „Kaņepju saldējums kā alternatīva dzīvnieku piena saldējumam”, vēsta Kokneses novada dome.
Asnate un Ilvija ir ne tikai klasesbiedrenes, bet arī labas draudzenes. Par iesaistīšanos biznesa plānu konkursā, viņas pastāstīja: „Pēc SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” Aizkraukles nodaļas vadītājas Anitas Anševicas viesošanās skolā pagājušā mācību gada noslēgumā, piekritām no 9. līdz 13. jūnijam iegūt jaunas zināšanas, piedaloties Valsts lauku tīkla pasākuma „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” mācībās. No Kokneses novada mācībās piedalījāmies septiņi jaunieši. Pasākuma mērķis bija sniegt praktisku palīdzību un mudināt jauniešus iesaistīties uzņēmējdarbībā. Šīs nedēļas ietvaros mēs varējām saņemt informāciju un praktiskus padomus par ideju definēšanu, uzņēmējdarbības un grāmatvedības pamatiem, biznesa plānu un projektu būtību, to sastāvdaļām, kā arī mācījāmies izstrādāt savus biznesa plānus vai projekta pieteikumus. Programmas noslēgumā mums tika dota iespēja iesniegt biznesa plānus konkursā „Laukiem būt!” No mācību dalībniekiem esam vienīgās, kas piedalījās šajā konkursā.”
Ideja par kaņepju saldējuma radīšanu Asnatei bijusi jau sen, jo viņas mamma savā zemnieku saimniecībā nodarbojas ar kaņepju audzēšanu. Ilvija bijusi tā, kas rosinājusi Asnati ķerties pie šīs idejas realizēšanas. Asnate stāsta: „Mums vajadzēja izlemt, vai šis projekts būs dzīvotspējīgs. Lieti noderēja mācībās iegūtās zināšanas. Sapratām, ka vēlamies piedalīties biznesa plānu projektu konkursā un radīt saldējumu, kādu Latvijā vēl neviens nav ražojis.” Savā prezentācijā meitenes atklāja sava darba mērķi: darīt to, kas pašām patīk, radīt cilvēkiem un dabai draudzīgu produktu. Kāpēc tieši kaņepju saldējums? Prezentācijā tika sniegta izsmeļoša un pārliecinoša atbilde: „Tas ir prieks alerģiskiem bērniem un viņu vecākiem, vegāniem un svaigēdājiem. Tas ir garšīgs un atsvaidzinošs, tāpēc var ēst jebkurš cilvēks, gūstot baudījumu no garda un veselīga produkta. Kaņepju produkti atkal kļūst atpazīstamāki.
Šovasar, Kokneses novada svētkos, vietējo ražotāju tirdziņā meitenes pirmo reizi piedāvāja savu jauno produktu. Asnate teic: „Pagatavojām piecus litrus saldējuma, jo nebijām pārliecinātas vai būs lielāks pieprasījums. Pirmās stundas laikā saldējums tika izpirkts, jo ļoti daudzi vēlējās nogaršot saldējumu, gatavotu no kaņepēm! Priecājāmies, ka arī mūsu klases biedriem un draugiem tas garšoja!
Lai gatavotu saldējumu no senā kultūrauga, Asnate ir labi iepazinusi kaņepju audzēšanas procesu: viņa ir čakla palīdze sēšanā, novākšanā, kulšanā un žāvēšanā. Kas ir vajadzīgs, lai taptu kaņepju saldējums? Tā receptes izgudrotājas teic: „Kaņepju piens, zemenes, cukurs, vaniļas cukurs, izmantojam arī šokolādi un piparmētras u.c.. Esam daudz eksperimentējušas, lai sasniegtu sev vēlamo garšu, pavisam esam taisījušas saldējumu ar 5 dažādām garšām. Mums vēl ir uz ko tiekties!. Nesen pagatavojām saldējumu, kuru varētu nosaukt par trīskāršo svaigumu: „Tripple Fresh”.
Asnate un Ilvija ir ļoti gandarītas par iespēju sadarboties ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru” un novēl arī citiem jauniešiem piedalīties šādos konkursos, lai īstenotu kādu neprātīgu, sākumā šķietami neiespējamu ideju, kuru tomēr var īstenot ar neatlaidību un gribasspēku! Viņas labprāt gribētu sadarboties ar Latvijas Lauksaimniecības Universitāti (LLU), lai veiktu pētījumus par kaņepju pienu un kaņepju saldējumu, lai varētu balstīties ne tikai uz ārzemju pētījumiem, bet mūsu pašu Latvijas pētījumiem Latvijas kaņepei. Līdz šim tāda iespēja nav bijusi.
Pirmās vietas ieguvējas saņēma arī simbolisku naudas balvu 370 eiro un iespēju piedalīties otrajā Vislatvijas kārtā.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk