KP: 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas kavēšanās apdraud Konkurences padomes jaunās funkcijas veikšanu
1. janvārī stājās spēkā grozījumi Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas nosaka uzņēmumiem par konkurences tiesību pārkāpumiem liegumu piedalīties iepirkumos uz trim gadiem līdzšinējā gada vietā. Tāpat arī jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā, pirms tam konsultējoties ar Konkurences padomi (KP) un saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Tomēr, ievērojot 2023. gada valsts budžeta pieņemšanas kavēšanos, KP nav piešķirts finansējums un nepieciešamie cilvēkresursi, lai īstenotu ar likumu noteikto funkciju.
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi PIL, kas nosaka uzņēmumu liegumu dalībai iepirkumos uz trīs gadu periodu līdzšinējā gada vietā. Vienlaikus grozījumi dod tiesības pasūtītājam lemt par pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma dalību iepirkumos, neskatoties uz noteikto liegumu, ja uzņēmums būs veicis nepieciešamās darbības “uzticamības atjaunošanai”. Tāpat PIL grozījumi paredz jaunu izslēgšanas kritēriju, pēc kura pasūtītāji var liegt uzņēmuma dalību iepirkumā. Proti, pasūtītāji var pretendentus izslēgt no iepirkuma ne tikai gadījumos, kad ir pieņemts KP lēmums par aizliegtu vienošanos, bet arī gadījumos, kad pats pasūtītājs konkrētā iepirkumā konstatē norādes, kas liecina par pretendentu aizliegtu vienošanos, un vienlaikus par šo gadījumu ir konsultējies ar KP, saņemot iestādes viedokli par iespējamo aizliegto vienošanos. Šajā gadījumā, apstiprinoties pasūtītāja aizdomām par pretendentu iespējamu iesaisti aizliegtā vienošanās, pasūtītājs varēs pieņemt lēmumu par pretendenta izslēgšanu no dalības konkrētajā iepirkumā.
Sākot ar 1. janvāri, pasūtītājiem ir pienākums prasīt KP atzinuma sniegšanu likumā paredzētajā termiņā, t.i., 10 darba dienu laikā. Ņemot vērā pasūtītāju un to ik gadu organizēto iepirkumu skaitu, kā arī jauno papildfunkciju resursietilpību, kas var ietver pasūtītāju sniegtās informācijas objektīvu un padziļinātu pārbaudi un kvalitatīva viedokļa sagatavošanu īsā periodā, kā arī KP pārstāvību Iepirkumu uzraudzības birojā un administratīvajās tiesās strīdu gadījumā, KP šobrīd nav piešķirti nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu PIL noteiktās jaunās papildu funkcijas īstenošanu. Tas savukārt apdraud atbalsta sniegšanu pasūtītājiem, identificējot karteļa vienošanās, KP ierobežoto resursu dēļ.
KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis: “Lai mūsu iestāde pilnvērtīgi spētu īstenot Publiskā iepirkuma likuma grozījumos noteikto funkciju, nepieļaujot aizliegtu vienošanos īstenošanos iepirkumos, kā arī novēršot publisko resursu nelietderīgu izmantošanu, ceram uz valdības un Saeimas atbalstu, ka 2023. gada valsts budžetā tiks rasti arī likuma grozījumu pieņemšanas laikā solītie nepieciešamie resursi funkciju īstenošanai.”
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji Ziemassvētku dāvanām 2024. gadā tērēs vidēji 165 eiro
Eiropas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Blackcatcard un starptautiskās datu analīzes grupas YouGov nesen veiktais pētījums atklāj galvenās patērētāju uzvedības un tēriņu tendences Latvijā...
Lasīt tālākNekustamā īpašuma nodokļa maksājumu apmērs Rīgā nākamgad nemainīsies
Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķinam 2025. gadā Rīgā nemainīsies kadastrālās vērtības un līdz ar to nemainīsies arī nodokļa maksājumu apmērs iedzīvotājiem. Tas var mainīties...
Lasīt tālākSaeima sāk darbu pie 2025.gada valsts budžeta projekta
Uzsākot darbu pie nākamā gada valsts budžeta projekta un paredzētajiem grozījumiem likumos, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 22.oktobrī, uz sēdi aicinājusi Ministru...
Lasīt tālākVK: Vairāku gadu periodā pieprasīts nepamatoti liels finansējums GMI pabalsta izmaksai
Veicot fokusēto atbilstības revīziju, Valsts kontrole secināja, ka Labklājības ministrijas pieprasītais papildu finansējums mērķdotācijai pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma...
Lasīt tālākFM: ECB lēmumiem ir būtiska nozīme uz ekonomikas atkopšanos
Ceturtdien, 17. oktobrī, Eiropas Centrālā banka (ECB), visticamāk, trešo reizi šogad samazinās procentu likmes. Inflācija eirozonā arvien vairāk tiek kontrolēta, savukārt ekonomika neattīstās...
Lasīt tālākJuridiskā komisija: 15 eiro ir maksimālā, nevis obligātā summa par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu dalītā īpašuma gadījumos
Noteiktie 15 eiro par maksāšanas uzdevuma sagatavošanu un nosūtīšanu dalītā īpašuma gadījumos ir maksimālā, nevis obligātā summa, kuru zemes īpašnieks var pieprasīt no dzīvokļa...
Lasīt tālāk