• Tweet

Pēdējo dienu laikā tiek saņemts arvien vairāk ziņojumu par jaunu krāpniecības shēmu – viltvārži iedzīvotājiem izsūta viltus īsziņas, norādot, ka jāierodas uz tiesas sēdi vai ir saņemts kāds iesniegums par krāpšanu, kā arī par it kā ierosinātiem kriminālprocesiem. Krāpnieku mērķis ir panākt, lai ziņas saņēmējs ievada internetbankas pieejas datus viltus vietnē. Tālāk ar iegūtās informācijas palīdzību tiek izzagta nauda no konta. Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma skaidro, kā atpazīt jauno krāpšanas shēmu un pasargāt sevi no krāpniekiem.

Iedzīvotājiem aktīvi tiek izsūtītas viltus īsziņas “tiesas.lv” un “elietas.lv” vārdā, kur tiek norādīts, ka par konkrēto personu tiesa ir ierosinājusi lietu. Ziņā ir pievienota saite ar aicinājumu iepazīties ar ierosinātās lietas materiāliem un pilno spriedumu. Atverot saiti, persona tiek aicināta ievadīt internetbankas datus, lai piekļūtu norādītajai informācijai. Šajā mirklī personas bankas konta piekļuves dati nonāk krāpnieku rokās un tie tiek izmantoti, lai piekļūtu reālajam personas kontam.

Jāņem vērā, ka tiesa un citas valsts iestādes šāda veida īsziņas nekad neizsūta, tāpēc aicinām iedzīvotājus uzmanīties un, saņemot šāda veida ziņu, to pārsūtīt Kiberincidentu novēršanas institūcijai uz e-pastu [email protected] vai telefona numuru 23230444. Tāpat atgādinām, ka šobrīd, lai piekļūtu jebkuram valsts attālinātam pakalpojumam, nepieciešams kvalificēts elektroniskais paraksts. Autentifikācija ar internetbankas datiem, kā tas bija agrāk, nav iespējama.

“Krāpnieki regulāri nāk klajā ar jaunām krāpniecības metodēm, tāpēc iedzīvotāju modrība un piesardzība ir svarīga. Krāpnieciskas īsziņas iespējams atpazīt, pievēršot uzmanību to saturam. Bieži vien tajās ir kļūdas un neatbilstības ziņas sūtītāja nosaukumā un dizainā, ziņojuma tekstā, un pievienotajās saitēs. Viltus ziņojumi visbiežāk ir īsi, pārlieku vienkārši un aicina uz kādu darbību, piemēram, atvērt pievienoto saiti, turklāt aicinot to veikt ātri. Šīs darbības tiek veiktas, lai krāpnieki iegūtu piekļuvi klienta finanšu līdzekļiem, kas diemžēl nereti arī izdodas, jo shēma, kurā krāpnieki uzdodas par uzticamas iestādes pārstāvjiem, dažkārt spēj pārsteigt pat ļoti piesardzīgus un zinošus cilvēkus, kas satraukuma vai neuzmanības stāvoklī atver saiti un ievada prasīto informāciju,” skaidro Marija Celma.

Ja esat kļuvis par krāpšanas upuri vai jums rodas aizdomas par krāpšanu, nekavējoties ziņojiet bankai un policijai par notikušo.