Krievija: Mums nevajag ģenētiski modificētu pārtiku, lai pabarotu pasauli
Mums nevajag ģenētiski modificētu pārtiku, lai pabarotu pasauli, izteicies Krievijas premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs.
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) lēmumu atļaut dalībvalstīm pašām pieņemt lēmumu, vai stingrāk ierobežot vai pavisam aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, arī Krievija arvien stingrāk paudusi savu nostāju par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) aizliegšanu.
Krievijā aizliegusi ĢMO, pamatojoties ar to, ka ka dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēnu palīdzību, ir bīstami cilvēku veselībai un videi. Tomēr daudzi zinātnieki iebilst ierobežot to izmantošanu, uzstājot, ka ĢMO tiek izmantoti vairākus gadus un ir pilnīgi droši.
Visvairāk ĢMO aizliegšanai pretojas ASV, kur vairāk nekā 9% no kukurūzas, sojas un kokvilnas ir ĢMO un patērētāji, šķietami, ir diezgan iecietīgi pret modificētās pārtikas izmantošanu. ĢMO aizlieguma kritiķi norāda, ka ir smieklīgi mēģināt mazināt ĢMO kaitējumu, uzsverot, ka risks ir relatīvs. Tiek apgalvots, ka pat, ja glifosāts izraisa vēzi mums nevajadzētu pārtraukt tos lietot.
Tikmēr 12. Starptautiskajā “Zinātnes un tehnoloģijas sabiedrības” forumā, kas norisinājās Kioto, Japānā, Krievijas premjerministra vietnieks Arkādijs Dvorkovičs paziņoja, ka nav nepieciešama ģenētiski modificēta pārtika, lai pabarotu pasauli.
“Lai nodrošinātu planētas iedzīvotājus ar pārtiku, nav nepieciešams izmantot ģenētisko modifikāciju tehnoloģiju,” sacīja Dvorkovičs.
Viņš uzsvēra, ka Krievija ir pret šīm tehnoloģijām un valdība nav gatava tās izmantot, lai audzētu šādus produktus.
“Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir investīcijas lauksaimniecības nozarē,” uzsvēra ministra vietnieks, norādot ka krievi jau ir parādījuši to, kā ar maza apjoma bioloģiskajām saimniecībām var pabarot pasauli.
Jau vēstīts, ka kopumā 19 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm oficiāli iesniegušas pieteikumus par ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu visā savā teritorijā.
Ģenētiski modificētu kultūraugu kultivēšanu savā teritorijā ir pilnībā aizliegušas Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Ungārija, Dānija, Vācija, Luksemburga, Malta un Slovēnija.
Savukārt atsevišķas valstis, tai skaitā Beļģija un Lielbritānija, aizliegušas kultūraugu audzēšanu atsevišķos reģionos.
Eiropas valstu aizliegumam pievienojusies arī Krievija.
Vēl par tēmu:
LBAS piedāvā četrus rīcības virzienus atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni
2025. gada 2. aprīlī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība piedalījās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā tika skatīts Labklājības ministrijas ziņojums par pētījumu...
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākPagarina Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu Latvijā
Aizliegums patēriņam Latvijā ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas būs spēkā vēl gadu, paredz ceturtdien, 3.aprīlī, Saeimā galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, februārī sasniedzot 4,1% izaugsmi
Apstrādes rūpniecības apjomi šā gada februārī pieauga par 4,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Apjomi pieauguši jau trešo mēnesi pēc kārtas, turklāt pieaugums...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākParedz īsākus termiņus iestāžu atbildēm uz iedzīvotāju iesniegumiem
Lai mazinātu birokrātiju iedzīvotāju saziņā ar iestādēm, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2. aprīlī, konceptuāli atbalstīja rosinātās izmaiņas Iesniegumu...
Lasīt tālākValsts kontrole: Ostu attīstības fondā no 2019. līdz 2023. gadam vismaz 161 770 EUR izmantoti neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski
Valsts kontrole lietderības revīzijā atklājusi, ka būtiska daļa Ostu attīstības fonda (fonds) līdzekļu izmantota neekonomiski, bet atsevišķos gadījumos – prettiesiski. Lielākā daļa...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālāk