• Tweet

Divu Latvijas ražotāju šprotēs Krievijas atbildīgie dienesti konstatējuši neatbilstību kvalitātes un marķējuma prasībām. Tā nenotiek pirmoreiz, un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un uzņēmēju kluba Rīgas marka vadītāji nepieļauj, ka to varētu dēvēt par šprotu karu.

Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds gan aizrāda, ka Krievija selektīvi vēršas pret tām valstīm, kuras demonstrē virzību uz Eiropu, bet pret sev draudzīgām valstīm – ne. Viņš atļaujas ironiju jautājumā, vai tad Baltkrievijā visi produkti ir labi.

A. Sprūds uzskaita vairākus aizliegumus. Piemēram, nosodot tuvināšanos Eiropas Savienībai (ES), Krievija aizliedza vīnu importu no Moldovas, vīnu un minerālūdens Boržomi importu no Gruzijas, nekvalitatīvs izrādījās arī Lietuvā ražotais piens, Igaunijas piens un zivis un nu – Latvijas šprotes. «Kāpēc lai Latvija būtu izņēmums?» vaicā ārpolitikas eksperts.

Pretenzijas Latvijas zivrūpniekiem Kolumbija un Rānda izteikuši Krievijas Patērētāju aizsardzības dienests un Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests – katrs pret savu Latvijas uzņēmumu. Oficiāla informācija no Krievijas pagaidām nav saņemta. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis norāda: «Tas, ka benzopirēns pārsniegts, nav unikāls gadījums. Tad ievieš pastiprinātu konkrētā uzņēmuma kontroli. Tādas situācijas ir vairākas reizes gadā.» Ir bijuši gadījumi, kad arī PVD konstatē pārkāpumus to vietējo ražotāju produkcijā, pret kuriem ar pretenzijām vērsušies Krievijas attiecīgie dienesti. Arī tagad PVD ārpus kārtas pārbaudīs abus iepriekš minētos zivrūpniekus. Taču, kā teica M. Balodis, šprotu eksports uz Krieviju turpinās no abiem uzņēmumiem, liegumi nav noteikti, tāpēc par šprotu kariem pāragri runāt. Arī uzņēmēju kluba Rīgas marka vadītājs Normunds Štāls runā līdzīgi – nevajagot katram Krievijas lēmumam meklēt politisko sasaisti un sazvērestību pret Latviju. «Tas nav politisks stāsts, varu teikt ar iekšēju un ārēju pārliecību. Pārtikas nozarē tā gadās. Šie apstākļi neliecina par to, ka tā ir sistēma, ka kāds politiski grib ietekmēt,» viņš ir pārliecināts.

A. Sprūds pieļauj, ka taisnība varētu būt pa vidu, jo nevarot izslēgt arī kvalitātes jautājumu. «Mana nostāja ir, ka ierobežojumi (negribētu runāt par sankcijām) iederas kopējā Krievijas attiecību ķēdē pret Baltijas valstīm,» viņš pamato. Tuvojas Latvijas prezidentūras laiks ES Padomē, Lietuvai šis pienākums jau beidzies. Un līdz ar to, «precīzi 31. decembrī», beigušies Krievijas pārmetumi Lietuvai par it kā nekvalitatīvu produktu eksportu. «Vai piens tāpēc uzreiz kļuva labāks?» retoriski jautā ārpolitikas eksperts. Tagad Latvijas prezidentūru Krievija uztver kā darbošanos konkurējošā organizācijā.

A. Sprūds prāto, ka pašreizējiem ierobežojumiem pret Latvijas zivrūpniekiem vajadzēja sākties pēc Saeimas vēlēšanām, lai pirms tām neieriebtu Saskaņas centram. «Šobrīd tā kā par agru,» noteic A. Sprūds. Iespējams, Krievija tādā veidā parāda, ka aktīvi aizsargā savu iekšējo tirgu, vai arī attiecīgās institūcijas rīkojas pēc savas iniciatīvas, lai apliecinātu savu lietderību un aktivitāti. «Gan kvalitāte, gan politika varētu būt sajukušas kopā,» pieļauj A. Sprūds. Arī demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis televīzijas raidījumā izteicās, ka Krievijas dienestu lēmumiem attiecībā pret Latvijas šprotu ražotājiem varētu būt kampaņas raksturs.

N. Štāls Neatkarīgajai sacīja, ka Krievijā produkcijas klāstu Latvijas ražojumu stendos Rižskij dvorik batālijas ap šprotēm nav ietekmējušas. Daudziem produktu piegādātājiem ir nodibināti savi kontakti ar tirgotājiem, tāpēc nav zināms par kādu produktu aizliegumu. Zivju pārstrādes uzņēmumā IMS, teica, ka nav bijuši tādi gadījumi, kad par uzņēmuma produkciju būtu pretenzijas Krievijā.

Avots: nra.lv /Antra Gabre