Krūmiņš: Es to KNAB uzspridzināšu gaisā!
Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš caur trešajām personām varētu būt finansējis divas partijas “No sirds Latvijai” un
“Zaļo un zemnieku savienība “(ZZS). Kopumā abām partijām pārskaitot aptuveni 135 000 eiro. Uz šo secinājumu pamata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šonedēļ aizturēja Krūmiņu un finansēšanas shēmas līdzdalībniekus Jūrmalas mēru Gati Truksni, finanšu konsultantu Jorenu Raitumu un pārvietojamo tualešu uzņēmēju Anrī Kursīti. Katram no viņiem bija sava loma partiju slēptajā uzturēšanā, tomēr vienojošais ir Jūlijs Krūmiņš. Jau trīs gadus trešo personu izmantošana partiju finansēšanā ir krimināli sodāms pārkāpums. Pirms tam trešās personas izmantoja plaši, jo tas ir ērtākais veids, kā bagātiem cilvēkiem samaksāt partijai par ietekmi vairāk nekā to atļauj ziedojuma limits, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
2014. Saeimas vēlēšanu gads. Tikko Ingūnas Sudrabas vistautas kustība “No sirds Latvijai” ir pārtapusi par partiju. Vienas nedēļas laikā partijas kasē iebira vairāk nekā 100 000 eiro. Tieši tik daudz, lai varētu samaksāt par milzīgo reklāmas kampaņu. Partijas biedri Viesturs Tamužs un Liene Cipule partijas vadītājai Ingūnai Sudrabai prasījuši – no kurienes nauda. Sudraba atbildējusi, ka nezina, bet partijas kasiera pienākumus uzticējusi cilvēkam, kam nav bijis nekāda sakara ne ar partiju, ne kustību – Jorenam Raitumam.
“Ar Jorenu Raitumu es esmu pazīstams n-tos gadus, kad viņš jau nostrādāja 10 gadus Pareksā par finansu direktoru 10 gadus. Viņš ir beidzis šito te – Oksfordu. No 2000.gada viņš dzīvo pie manīm Baltezerā ar savu ģimeni, īrē māju. Viņš ir viens no labākajiem finansistiem. Es uzskatu viņu kā profesionāli. Un tad, kad Inguna sāka tur kaut ko darboties, tad es viņai ieteicu – paņem šo zēnu, viņš tev nekad neapmānīs, ņem viņu, lai viņš tev palīdz,” stāsta Krūmiņš, piebilstot, ka pazīst kādus 60 stividorus, “Es viņus sasaucu, Inguna ar viņiem tikās, viņa viņus pārliecināja un viņi skaitīja naudu iekšā Ingūnai. ”
Tomēr 60 lielos stividorus Sudrabas partijas ziedotāju sarakstā neredz. Tur ir kāds jaunietis Jānis Dāvis, kāds jauns lopkopis Mārtiņš Butāns, kāda būvniecības uzņēmuma vadītāja Kristīne Petruškina, bijušais Latvijas televīzijas darbinieks Ivars Falks, galdnieks Jānis Raudzeps un pārvietojamo tualešu tirgus līderis Anrī Kursītis. Šos cilvēkus vieno tas, ka tiem ir legāli iztikas avoti un tie ziedojuši Sudrabas partijai vienā laikā pa 14 000 vai 15 000 eiro. Kursīša loma neatļautā partiju sponsorēšanā varētu būt lielāka, nekā citiem. Kā liecina “Nekā personīga” rīcībā esošās ziņas, viņš varētu būt ceturtā Krūmiņa – Trukšņa lietā aizturētā persona.
Vēl viens Krūmiņa projekts bija zaļās zemnieces Ivetas Grigules ievēlēšana Eiroparlamentā. Izrādās uz to uzņēmēju pamudinājuši pašreizējie No sirds Latvijai Saeimas depututāti Romāns Mežeckis un Ringolds Balodis. Viens tolaik bija pilsētas vicemērs, otrs ZZS mēra Gata Trukšņa padomnieks.
“Vienreiz bija, ka es ziedoju. Toreiz pie manīm bija atnācis šitas te, šitas te bija atnācis, šitas te Truksnis ar Mežecki. Ka iesim tai Ingūnas partijā. Es Ingunai ieteicu un Mežeckis vēl paņēma to Ringoldu un palīdzi manai tai bijušajai sievai, kā viņu sauca, Grigule, Grigule, jā. Viņa teica – Jūlij, es aizstāvēšu tavas tiesības, lai varētu smēķēt cigārus visos restorānos. Tā bija vienīgā reize, kad es pārskaitīju, bet tā nebija Zemnieku savienība, tā bija tieši viņai pārskaitīju,” stāsta Krūmiņš.
Viens no lielākajiem eiroparlamentārietes Grigules atbalstītājiem bija vēl kāds uzņēmējs, Zaļās partijas valdes loceklis Valdis Kalnozols. Viņš sešos maksājumos ZZS 2014.gadā ziedojis 18 000 euro. Šonedēļ Kalnozolu sastapām, iznākot no KNAB, kas deputātam bija piemērojis liecinieka statusu Trukšņa – Krūmiņa kriminālprocesā.
Viņš norāda, ka viņam neesot informācijas, ka Jūlija Krūmiņa rīcība būtu nodarījusi Latvijas valstij kaut kādus zaudējumus. “Uz doto brīdi uzskatu, ka drusku nekorekti Latvijas valsts iestādes izturējušās pret Jūliju Krūmiņu,” norāda Kalnozols.
Uzņēmējiem Kalnozolam un Jūlijam Krūmiņam ir kas kopīgs. Vieta, kur atdzīvojas bizness – Jūrmala un kopīgs ietekmīgs draugs – pilsētas mērs. Tas nekas, ka cilvēks ar vājībām. Kārtību ieved.
Trukšņa laikā Kalnozolam radās iespēja attīstīt kulinārijas biznesu. Viņš izveidoja kafejnīcu Lighthouse. Saviem paziņām Jūlijs Krūmiņš ir stāstījis, ka nekad nav bijis pelnīt tik viegli kā tagad Jūrmalā.
Jūrmalā ir sava pilsētas leģenda. Tā vēsta, ka Truksnim par labvēlību Jūlija Krūmiņa biznesa projektiem ir piešķirts vesels stāvs jaunajā Turaidas ielas projektā. Krūmiņš daļēji to apstiprina.
“Tas bija apmēram tā, ka pagājušogad…. Šogad, kad es uzbūvēju, tas bija šogad …. pagājušogad, kad es apsveicu Truksni dzimšanas dienā vai vārdadienā, viņš bija saslimis un es teicu, atbrauc pie manīm, viņš Bulduros dzīvoja tur kaut kādā tur ķieģeļu mājā, trīs istabu dzīvoklī īrēja un mēs, es viņu apsveicu un tad vienā no kāršu spēlēm es viņam pajautāju, es teicu, cik tu maksā, viņš saka – pa vasaru kaut kur uz 500 eiro, pa ziemu kādi 200 eiro. Es saku – dzīvo man blakus, nebūs jābrauc tālu zoli spēlēt. A viņš saka – nē, man ir bailes, cilvēki to nesapratīs. Šogad, kad mēs spēlējām kaut kur Bīriņu pilī mēnesi atpakaļ, es teicu, nu tu pārvāksies, zini, ko davai, no jaungada, viņš saka, jo man ir līdz jaungadam līgums tajos Bulduros un tad es kādas pāris naktis pārguli, apskaties. Vai viņš tur ir bijis, es nemaz nezinu, meita tur man saimnieko, viņa teica, ka Truksnis tur ir kādas pāris naktis gulējis,” stāsta Krūmiņš.
Trukšņa, Krūmiņa, Raituma un Kursīša aizturēšanai KNAB esot gatavojies jau divus gadus. Viss bijis gatavs jau vasarā, tomēr aizturēšana notikusi tikai oktobrī. KNAB izkratījis arī Jūlija Krūmiņa mitekli, biroju, Jorena Raituma kabinetu, Gata Trukšņa kabinetu un mājvietu. Trukšņa māju KNAB darbinieki kratīja visu dienu. Beidza ap desmitiem vakarā.
Pēc aizturēšanas Truksnim pirmo nakti nācās pavadīt dažus soļus no savas dzīvesvietas – Bulduru slimnīcā, jo iztaujāšanas laikā mēra kabinetā, viņš iedzēra tādus medikamentus, no kuriem uz līdzenas vietas noģība. Nākamajā dienā Bulduru slimnīcas ārstu konsīlijs viņu atzina par veselu, tādēļ vismaz viena nakts mēram apcietinājumā bija jāpavada. Krūmiņš aiz restēm pavadīja divas naktis.
“Es to KNAB uzspridzināšu gaisā. Iedomājaties, otrdien man piedzima pirmā mazmeita, ja, mazdēlam, ja, saprotiet, es sēdēju cietumā. Es gatavojos viņu izņemt ārā no slimnīcas. Viņi mani noturēja,” dusmojās Krūmiņš.
Krūmiņa aizstāvības taktika ir tāda, ka viņš aicinājis citus cilvēkus ziedot partijai. To saka arī Sudraba, gan atzīstot, ka pēc sliktā rezultāta vēlēšanās Krūmiņam interese par partiju No sirds Latvijai ir beigusies. Lietas ietvaros KNAB pārbauda arī No sirds Latvijai un ZZS finanšu dokumentus.
“Nekā personīga” ir vairākkārt redzējis Gati Truksni Saeimā apciemojam ZZS frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani. Skandāls arī atklājis, ka šis politiķis regulāri iet spēlēt kārtis kopā Krūmiņu un uzņēmējiem Agni Kalnkaziņu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
Ja pierādīsies, ka ziedojumi Sudrabai un ZZS bijuši nelikumīgi, tad abas partijas zaudēs valsts finansējumu. ZZS tas 2015.gadā bija 126 000 eiro, Sudrabas partijai 44 000. Plus vēl, ja pierādīs nelikumīgo finansēšanu, kriminālatbildība var draudēt ne tikai četriem šonedēļ aizturētajiem, bet arī partiju vadītājiem Ingunai Sudrabai, Augustam Brigmanim un Armandam Krauzem.
Krūmiņš norāda, ka neatceras, ka būtu pārskaitījis finansējumu abām partijām. “Es neatceros, tur jāskatās, cik tur ir… Ziniet, es esmu skaitījis, man ir kaut kas nācis, es kaut ko esmu pateicis, bet es patiešām neatceros. Saprotiet, es grozu miljonus, miljonus grozu. Nu, kādreiz kādam vajag palīdzēt. Piemēram, es zinu, ka pirmdien, pirmdien, ja man Truksnis atsūtīja īsziņu, Jūlij, lūdzu pārskaiti 10 000 Jūrmalas basketbola komandai. Viņiem nav ko maksāt algas. Jūrmalas basketbola komanda ir viena no spēcīgākajām Latvijā. Bez šaubām, ka es pārskaitīju. Un tur nebija kaut kāda rēķina, ko es pārskaitīju, man palūdza skolai jumtu uzlikt, es uzliku, ja. Nu, bērnu namiem, zirgiem uzliku, ja. Bez šaubām, ka es pārskaitu kaut kur, bet jūs man tagad jautājiet, es neatceros,” saka uzņēmējs.
Foto: KNAB
Vēl par tēmu:
Rosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākZemgales Olimpiskajā centrā noskaidroti kaķu izstādes “FIFe Baltijas uzvarētājs 2025” uzvarētāji
Aizvadītajā nedēļas nogalē Jelgava uz vienu brīdi kļuva par Eiropas kaķu galvaspilsētu – Zemgales Olimpiskajā centrā norisinājās prestižā starptautiskā kaķu izstāde “FIFe Baltijas...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms nokrišņiem bagāts un brāzmains laiks
Jaunajā nedēļā, Latvijai no austrumiem pievirzoties plašam ciklonam, valsts teritorijas lielākajā daļā palaikam ir gaidāmi nokrišņi, galvenokārt lietus un slapjš sniegs. Pastiprināsies...
Lasīt tālākTrešo valstu pilsoņiem bez vīzas vai uzturēšanās atļaujas pirms ieceļošanas Latvijā būs jānorāda ziņas par sevi
Trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi....
Lasīt tālākRīgā pie Olimpiskā centra būs piemineklis hokeja leģendai Kārlim Skrastiņam
Rīgas domes Pieminekļu padome ir atbalstījusi pieminekļa “Dzelzs vīrs”, kas veltīts hokejistam Kārlim Skrastiņam, tālāku virzību. Rīgas pašvaldība plāno ieguldīt 115 000 eiro piemiņas...
Lasīt tālākBrīvdienās gaidāms sniegs un brāzmains vējš
Lai arī aizvadītās dienas bija saulainas un pavasarīgi siltas, turpmākajās dienās laika apstākļi strauji mainīsies - valsts teritorijā ieplūdīs krietni aukstāka gaisa masa un sestdien...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta Latvijas izstāšanos no Otavas konvencijas
Saeima ceturtdien, 3.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no dalības konvencijā par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas...
Lasīt tālākValsts policija noliktavās Rīgā un Ogrē uziet vairāk nekā 43 miljonus nelegālo cigarešu
Šā gada martā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes likumsargi, cīnoties pret nelikumīgu akcīzes preču apriti, noliktavās Rīgā un Ogrē konstatēja kopumā...
Lasīt tālākArmandu Ruku pārvēl uz vēl vienu termiņu Valsts policijas priekšnieka amatā
Otrdien, 1. aprīlī, Ministru kabinets izdeva rīkojumu par Valsts policijas priekšnieka ģenerāļa Armanda Ruka termiņa pagarināšanu Valsts policijas priekšnieka amatā uz pieciem gadiem –...
Lasīt tālākLatvijas Restorānu biedrība aicina samazināt svētku dienu skaitu Latvijā
Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir vērsusies pie Latvijas Republikas Saeimas frakcijām un atbildīgajām komisijām, aicinot pārskatīt un samazināt valstī noteikto svētku dienu skaitu. Biedrība...
Lasīt tālāk