Kučinskis: Lielākais budžeta finansējums 2017. gadā būs prioritārajām nozarēm
2017. gada valsts budžets ir ļoti cieši saistīts ar Valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm. Tādējādi lielākais finansējuma pieaugums ir tieši jomām, kas šajā plānā ir noteiktas kā prioritārās – izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība, uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis pēc budžeta likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā ceturtdien, 13. oktobrī.
Izglītības sistēmā tiek īstenota ilgi gaidītā pedagogu algu reforma, tam papildu atvēlot vairāk nekā 30 miljonus eiro. Veselības aprūpei tiek novirzīti papildu 66 miljoni eiro, galveno uzsvaru liekot uz rindu mazināšanu, tādējādi padarot veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Savukārt papildu 26 miljoni eiro atvēlēti policistu algu reformas pabeigšanai. Tāpat Latvija turpina pildīt starptautiskās saistības, lielākus līdzekļus atvēlot aizsardzībai.
“Svarīgi, lai, pieņemot un realizējot jaunu valsts budžetu, papildu finanšu līdzekļi tiktu novirzīti dažām valstij un sabiedrībai nozīmīgām prioritātēm, īstenojot nozīmīgas reformas, nevis sadalot salīdzinoši nelielas naudas summas vairākām jaunās politikas iniciatīvām, taču realitātē nereti pat nepietuvojoties nopietnas reformas veikšanai,” uzsver M. Kučinskis.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas rezultātā līdz 680 eiro tiek paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme pedagogiem. Šim mērķim tiks novirzīts finansējums 47,2 milj. eiro apmērā.
Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai paredzēts papildus finansējums 34,3 milj. eiro apmērā. Rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 2017. gada ir paredzēts papildu finansējums ik gadu 10 milj. eiro. Tas ļaus valsts apmaksāto ambulatoro apmeklējumu īpatsvaram sasniegt 77,5 %. Speciālistu pieejamība palielināsies par 401 tūkst. pacientu, pieejamība dienas stacionārā pieaugs par 26,9 tūkst. pacientu, savukārt endoprotezēšanā pieejamība pieaugs vēl 1365 pacientiem.
Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšanai, aizsardzības budžets palielināsies līdz 1,7 % no IKP 2017. gadā un līdz 2 % no IKP 2018. gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20 %, bet personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50 % no budžeta. Tādējādi tiek sekmēta Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstības prioritātēm. Šim mērķim 2017. gadā novirzīts finansējums 449 milj. eiro apmērā.
Savukārt valsts iekšējās drošības kapacitātes stiprināšanai tiks ieviesta jauna darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi tiek paaugstināta darbinieku motivācija, kā arī sekmēta sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Šim mērķim ir atbalstīts papildu finansējums 52,2 milj. eiro apmērā.
Valdība apņēmusies arī turpmākos gadus strādāt, stingri ievērojot Valdības rīcības plānu un tajā ietvertās prioritātes.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk