• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
01/10/2024, Kategorija: Finanses, bankas

Lai gan Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ik mēnesi nākas iztikt vien ar 400 līdz 500 eiro lielu pensiju. Pozitīvāka situācija ir vērojama mūsu kaimiņvalstīs, kur, piemēram, Igaunijā vidējais pensijas apjoms ir par teju 200 eiro lielāks. Kā uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, salīdzinot vidējo pensiju līmeni Latvijā ar kaimiņvalstu rādītājiem, redzams, ka Lietuvas un Igaunijas seniori labklājības ziņā ir soli mums priekšā.

Lielākās pensijas – Igaunijā

Jau gada sākumā tika ziņots, ka Igaunija šogad piedzīvos straujāko pensiju kāpumu pēdējo 15 gadu laikā. No aprīļa sākuma vidējās pensijas apmērs palielinājās no 700 līdz 774 eiro un, kā norāda pensiju eksperts Atis Krūmiņš, šis ir augstākais vidējais pensiju rādītājs visās Baltijas valstīs. Vidējās pensijas pieaugums novērojams arī Lietuvā, kur tā šogad palielinājusies līdz 596 eiro.

Neskatoties uz to, ka Latvijā vidējā pensija pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, diemžēl mūsu seniori tāpat nedaudz iepaliek no kaimiņiem – vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro. Jāatzīst gan, ka pieaug to pensionāru īpatsvars, kuru pensija ir salīdzinoši liela. Gandrīz 31 000 pensionāru Latvijā saņem no 1000 līdz 2000 eiro lielu pensiju1.

Vai nākotnes pensija nodrošinās līdzšinējo ienākumu līmeni?

Lai gan Latvijā ir viens no zemākajiem vidējās pensijas līmeņiem, dati liecina, ka starp Baltijas valstīm izceļamies ar augstāko pensijas aizvietojamības koeficentu – šis koeficients atspoguļo no jauna piešķirto pensiju attiecību pret vidējo atalgojumu valstī.

Latvijā valsts izmaksātā pensija veido 52,8% no līdzšinējiem ienākumiem. Igaunijā šis rādītājs ir tikai 34,4%, kas ir otrs zemākais rezultāts Eiropas Savienībā uzreiz pēc Lietuvas.2 Savukārt vidējais Eiropas Savienības rādītājs liecina, ka sasniedzot pensijas vecumu, seniori vidēji saņems pensiju 68,1% apmērā no līdzšinējās darba algas.

Tomēr, lai gan Latvijā ir augstākais rādītājs starp kaimiņvalstīm, norādītais pensijas apjoms ne tuvu nespēs nodrošināt tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Tieši tāpēc Luminor bankas pensiju eksperts atgādina – lai nodrošinātu finansiāli pārtikušas vecumdienas, neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņa iemaksām, ieteicams veidot papildus pensiju uzkrājumu, piemēram, veicot iemaksas 3. pensiju līmenī vai investējot dažādos finanšu aktīvos. Tāpat svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošākos 2. un 3. pensiju līmeņa plānus – gados jaunākiem cilvēkiem piemērotākā izvēle ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās, savukārt, ja pensionēšanās vecums ir tuvāk, tad ieteicams izvēlēties mazāk riskantus plānus.

998 skatījumi




Video

Rolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?

17/10/2024

Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...

Lasīt tālāk
Video

No lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?

17/10/2024

No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu

15/10/2024

Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir 1630 eiro, Tallinā mazāk, bet Viļņā – vairāk

10/10/2024

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: pēc iedzīvotāju domām vidusslānis Latvijā sarūk, katrs desmitais sevi uzskata par trūcīgu

08/10/2024

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību...

Lasīt tālāk
Video

Cik lielus uzkrājumus būtu vēlams izveidot ikvienam? Skaidro bankas eksperte

07/10/2024

Šī gada pavasarī veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā 19% iedzīvotāju nav nekāda veida uzkrājumu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča vērš uzmanību – lai justos droši...

Lasīt tālāk
Video

Bērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?

04/10/2024

Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā...

Lasīt tālāk
Video

“Maksājumu radars”: bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā – 77 % pret 23 %

30/09/2024

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada augustā bijusi 77 % pret 23 %, liecina jaunākais, 2024. gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Bezskaidrās...

Lasīt tālāk
Video

5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem

27/09/2024

Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl...

Lasīt tālāk
Video

Pirmā maksājumu karte bērnam: kādā vecumā tāda vajadzīga?

25/09/2024

Sākoties rudenim un jaunajai mācību sezonai, vecāki bieži vien pārskata līdzšinējo bērna kabatas naudas apjomu un pielāgo to atbilstoši skolēna ikdienas vajadzībām. Vecākiem tas var...

Lasīt tālāk