Kur pensionāru dzīve zaļāka – Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā?
Lai gan Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ik mēnesi nākas iztikt vien ar 400 līdz 500 eiro lielu pensiju. Pozitīvāka situācija ir vērojama mūsu kaimiņvalstīs, kur, piemēram, Igaunijā vidējais pensijas apjoms ir par teju 200 eiro lielāks. Kā uzsver Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, salīdzinot vidējo pensiju līmeni Latvijā ar kaimiņvalstu rādītājiem, redzams, ka Lietuvas un Igaunijas seniori labklājības ziņā ir soli mums priekšā.
Lielākās pensijas – Igaunijā
Jau gada sākumā tika ziņots, ka Igaunija šogad piedzīvos straujāko pensiju kāpumu pēdējo 15 gadu laikā. No aprīļa sākuma vidējās pensijas apmērs palielinājās no 700 līdz 774 eiro un, kā norāda pensiju eksperts Atis Krūmiņš, šis ir augstākais vidējais pensiju rādītājs visās Baltijas valstīs. Vidējās pensijas pieaugums novērojams arī Lietuvā, kur tā šogad palielinājusies līdz 596 eiro.
Neskatoties uz to, ka Latvijā vidējā pensija pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, diemžēl mūsu seniori tāpat nedaudz iepaliek no kaimiņiem – vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro. Jāatzīst gan, ka pieaug to pensionāru īpatsvars, kuru pensija ir salīdzinoši liela. Gandrīz 31 000 pensionāru Latvijā saņem no 1000 līdz 2000 eiro lielu pensiju1.
Vai nākotnes pensija nodrošinās līdzšinējo ienākumu līmeni?
Lai gan Latvijā ir viens no zemākajiem vidējās pensijas līmeņiem, dati liecina, ka starp Baltijas valstīm izceļamies ar augstāko pensijas aizvietojamības koeficentu – šis koeficients atspoguļo no jauna piešķirto pensiju attiecību pret vidējo atalgojumu valstī.
Latvijā valsts izmaksātā pensija veido 52,8% no līdzšinējiem ienākumiem. Igaunijā šis rādītājs ir tikai 34,4%, kas ir otrs zemākais rezultāts Eiropas Savienībā uzreiz pēc Lietuvas.2 Savukārt vidējais Eiropas Savienības rādītājs liecina, ka sasniedzot pensijas vecumu, seniori vidēji saņems pensiju 68,1% apmērā no līdzšinējās darba algas.
Tomēr, lai gan Latvijā ir augstākais rādītājs starp kaimiņvalstīm, norādītais pensijas apjoms ne tuvu nespēs nodrošināt tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Tieši tāpēc Luminor bankas pensiju eksperts atgādina – lai nodrošinātu finansiāli pārtikušas vecumdienas, neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņa iemaksām, ieteicams veidot papildus pensiju uzkrājumu, piemēram, veicot iemaksas 3. pensiju līmenī vai investējot dažādos finanšu aktīvos. Tāpat svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošākos 2. un 3. pensiju līmeņa plānus – gados jaunākiem cilvēkiem piemērotākā izvēle ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās, savukārt, ja pensionēšanās vecums ir tuvāk, tad ieteicams izvēlēties mazāk riskantus plānus.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk