• Tweet

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš apņēmies turpināt iepriekšējā mēra Aivara Lemberga iesākto un turpināt darbu pie pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanas. Vītoliņš intervijā “Neatkarīgajai” atzīst – darba nekad nav trūcis un arī jaunais domes sasaukums strādās pilnvērtīgi.

“Pašreiz ir ļoti interesants laiks, lielu iespēju laiks, īpaši vērtējot ārējā finansējuma piesaistes potenciālu. Latvijai tuvāko 5-7 gadu laikā būs pieejams tik liels ārējais finansējums, kāds nekad nav bijis neatkarīgās valsts vēsturē. Mums jābūt tam gataviem, mums ir jāgatavo attīstības projekti, mums ir jāapzina savas prioritātes utt.,” atzina Vītoliņš.

“Priekšvēlēšanu debašu laikā vairākkārt izskanēja opozīcijas apgalvojumi, ka Ventspilī visi attīstības projekti ir kā dārgas rotaļlietas, kuras nav domātas iedzīvotājiem. Patiesībā ir pilnīgi pretēji. Mēs varam pierādīt, ka visi attīstības projekti ir realizēti ventspilnieku dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ventspilnieki ir ieguvēji arī no tiem projektiem, kas vairāk ir paredzēti tūristiem, stimulējot apmeklētāju plūsmas pieaugumu uz Ventspils pilsētu. Ventspils mazajiem un vidējiem uzņēmējiem servisa jomā ir ļoti svarīgi, lai pilsētu apmeklētu tūristi ne tikai vasarā, bet arī ziemas laikā un nesezonā,” sacīja jaunais Ventspils mērs.

Viņš pauda pārliecību, ka dome ir rīcībspējīga: “Mēs jau izveidojām domes komitejas. Līdz 5. augustam mēs plānojam vienoties, kādas pastāvīgās komisijas strādās jaunajā domes sasaukumā. Domes darbs nevienu brīdi nav apstājies, un mēs turpināsim pilnvērtīgi strādāt.”

Vītoliņš atzina, ka lielās līnijās nekas nav mainījies: “Vispirms tā ir uzņēmējdarbība. Kā jebkurai pašvaldībai, arī mums galvenais ir nodrošināt, lai rodas jaunas darba vietas. Ja būs jaunas darba vietas, tad būs ieņēmumi pilsētas budžetā un mēs varēsim īstenot otro galveno, svarīgāko mērķi, rūpes par mūsu senioriem, lai palīdzība nokļūst pie tiem, kam tā visvairāk ir vajadzīga. Tās ir divas galvenās prioritātes. Tie nav viegli uzdevumi. Jūs pareizi atzīmējāt par pārmaiņām Ventspils brīvostā. No 2019. gada decembra valsts savā pilnīgā kontrolē ir pārņēmusi Ventspils un Rīgas brīvostas, bet rezultāti nav iepriecinoši. Straujš kravu apgrozījuma kritums būtiski samazina arī ieņēmumus pašvaldības budžetā. Un pilsētas iespējas ietekmē arī atsevišķi valdības lēmumi. Piemēram, pilnīgi voluntāri šī gada valsts budžetā tika pieņemts lēmums pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokļu proporciju par 5% par labu valstij, samazinot pašvaldību ieņēmumus. Šādi lēmumi neapšaubāmi ir potenciāls risks jebkurai pašvaldībai tās projektu un mērķu realizācijā. Grozījumi likumā “Par ostām” pašlaik ir Saeimā. Tie paredz, ka Ventspils ostu pārvaldīs valsts akciju sabiedrība. Mums ir izveidotas divas darba grupas – viena ar brīvostas pārvaldi, bet otra ar Satiksmes ministriju. Šobrīd esam dialogā par to, kāds likums varētu izskatīties galīgajā versijā. Mums ir savi priekšlikumi, kurus mēs iesniegsim apspriešanai. Mana pārliecība ir, ka pašvaldībai ir pilnvērtīgi jāpiedalās ostu pārvaldē. Kā rāda darba rezultāti līdz 2019. gada decembrim, tolaik kopējā ostu pārvaldība neapšaubāmi bija labāka.”

“Mums ir uzkrāta liela pieredze, attīstot rūpniecību mūsu brīvostā, kopīgi strādājot pašvaldībai un valstij. Rezultāti neapstrīdami ir iespaidīgi, radītas vairāk nekā 3000 jaunas darba vietas. Ja tāda politika netiktu realizēta, tad, iespējams, Ventspilī būtu par trešdaļu mazāk iedzīvotāju, nekā tas ir šobrīd,” turpināja politiķis.

“Viens no pēdējiem iepriekšējās domes lēmumiem bija paaugstināt maznodrošināto ienākumu slieksni līdz 370 eiro mēnesī vienai personai, lai netiktu zaudēts maznodrošinātā statuss. No pirmā jūlija mainījās valsts likumdošana un aprēķinu metodika. Bija risks, ka ievērojams skaits maznodrošināto zaudēs statusu un nebūs tiesīgi saņemt dažāda veida atbalstu. Kā viens no galvenajiem attīstības projektiem, neapšaubāmi projekts numur viens, ir jāmin Zinātnes un inovāciju centrs VIZIUM. Tā būvniecība ir gala stadijā. Mēs ļoti ceram līdz nākamā gada pavasarim pabeigt ekspozīcijas iekārtošanu. Tas būs pirmais zinātnes centrs Latvijā, un ir ļoti liela pārliecība, ka tas piesaistīs lielu apmeklētāju skaitu, tomēr VIZIUM tiek veidots kā augsta līmeņa interešu izglītības centrs, kas palīdzēs bērniem labāk izprast eksaktās zinātnes, fizikas un dabas likumus. Sadarbībā ar Norvēģijas zinātnes centru “Vilvite” tiek izstrādātas septiņas izglītojošas programmas, kuras piedāvāsim bērniem un jauniešiem no visas Latvijas. Bet inovāciju centrā tiks izveidotas arī 120 jaunas darba vietas. Mēs esam atvēruši jaunu bērnudārzu “Pienenīte”, Ventspilī vairs nav rindas uz bērnudārziem. Galiņciemā tiek būvēts jauns sabiedriskais centrs ar bibliotēku, 21. gadsimta medicīna nav iedomājama bez kvalitatīvas rehabilitācijas, tādēļ Ventspils slimnīcā notiek jauna rehabilitācijas centra būvniecība. Uzsākti būvdarbi jaunai Piejūras Brīvdabas muzeja ēkai, kurā tiks veidota moderna ekspozīcija. Darba pietiek. Visu projektu mērķis ir uzlabot ventspilnieku dzīves kvalitāti,” iesāktos darbus uzskaitīja Vītoliņš.

Foto: F64