• Tweet

Latgaliešu valoda arvien vairāk dzirdama ne tikai Latgales pusē, bet arī citviet Latvijā – to atzīst paši latgalieši.

Un ne tikai ģimenes lokā, bet arī skolās. Daļā no tām – gan tikai fakultatīvi – tiek mācīta novadmācība un latgaliešu valoda. Tomēr Māras zemes ļaudis atzīst: tas ir par maz, lai stiprinātu valodas statusu, tam vajadzīgs valsts atbalsts – un ne tikai vārdos, bet darbos.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka valsts atbalsts jau ir: šobrīd normatīvie akti nodrošina iespēju Latgales reģiona skolās mācīt latgaliešu rakstu valodu, literatūru un kultūras vēsturi. Valsts izglītības satura centrs ir noslēdzis sadarbības līgumu ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju un saskaņojis divus iesniegtos mācību priekšmeta Latgaliešu rakstu valoda standartus: 4.–9. klasei un 10.–12. klasei. Turklāt IZM 2013. gada budžetā ir piešķīrusi 10 000 latu Latgales latviešu (latgaliešu) rakstu valodas interaktīvās ābeces izstrādes finansēšanai.

Palīdzība tikai vārdos

Rēzeknes augstskolas profesore un Rēzeknes latgaliešu kultūras biedrības pārstāve Ilga Šuplinska IZM līdzšinējo atbalstu vērtē kā teorētisku, jo praktiski – ne santīms vēl nav dabūts, ne ābecei, ne kam citam. Viņa uzsver, ka teikums «ir tiesības mācīt» nerespektē to, ka tradīcija bijusi pārtraukta kopš 1934. gada (ar nelieliem izņēmumiem Otrā pasaules kara un pirmajos pēckara gados); ka bērni tāpat ir pārslogoti, ka tam vajadzīgs regulārs (un vismaz morāls) valsts atbalsts. I. Šuplinska atgādina, ka 3. pasaules latgaliešu kongresa rezolūcija paredz novadmācību, kas būtu iespēja ne tikai Latgalē apgūt latgaliešu valodu un literatūru, bet risinātu patriotisma problēmu visā valstī. «Tā ir vitāli nepieciešama latviskuma (latgaliskums kā dabiskākais latviskuma izpausmes veids Latgalē) saglabāšanai, izbraucēju plūdu mazināšanai, pašapziņas atgūšanai un lepnuma par savu valsti, dzimto vietu stiprināšanai,» teic Rēzeknes augstskolas profesore.

Daļai nav intereses

Latgolys Studentu centra priekšsēdētāja vietniece Dagnija Bramane šovasar, apmeklējot 12 Latgales skolas Kultūras ministrijas atbalstītā projekta Vuiceisimēs latgalīšu rokstu valodu ietvaros, pārliecinājusies, ka ne visur pret latgalisko ir vienāda attieksme. Daļā skolu interese un atsaucība bijusi liela, bet dažviet skolēni neizrādījuši vēlmi mācīties latgaliešu valodu – arī rakstību – un pat nezinājuši, ka šai dialektā ir publicētas grāmatas. «Tas tomēr ir ļoti atkarīgs no skolas vadības un novadā valdošās attieksmes pret latgalisko. Katrā ziņā mākslīgi no malas ko iniciēt ir sarežģīti,» uzskata D. Bramane. To apliecināja arī vairāku Latgales novada domju vadītāji – viena daļa, vaicāti par latgaliešu valodas mācīšanu skolā, neslēpa savu skeptisko nostāju, it īpaši pret rakstu valodas apguvi – neesot saprotams, kāpēc gan tā būtu vajadzīga. Neesot nekādas vajadzības ko speciāli uzspiest un ieviest, tas tikai radot pretestību.

Jābūt patriotiem

Tomēr citur pret latgalisko izturas nopietni. Viena no šādām vietām ir Rēzeknes novada Nautrēnu pagasts. Nautrēnu vidusskolas, kas ir arī Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas mājvieta, skolotāja Veronika Dundure norāda, ka nopietnā attieksme pret latgalisko devusi augļus un aptaujā 76% skolēnu izteikuši vēlmi apgūt valodu un rakstību. Pašlaik to fakultatīvi māca 5. klasē, bet vidusskolā darbojas pulciņš.

Arī Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns ir pārliecināts Latgales un sava novada patriots. Viņu priecējot tas, ka palielinājusies latgaliešu valodas lietošana publiskajos pasākumos. Baltinavā par to paldies esot jāsaka arī domes vadītājai Lidijai Siliņai, kura domes sēdes un pasākumus bieži vadot savā dzimtajā mēlē. Arī I. Slišāns daudz skolā runājot latgaliski, arī novada kultūrvēstures pulciņā vidusskolēniem. «Nesēžam tikai klasē, apmeklējam arī dažādus pasākumus, piemēram, bijām uz Latgaliešu mūzikas festivālu, nu jau trešo gadu, lai celtu latgalisko pašapziņu, sarīkojām jauniešu pasākumu – večerinku Vasali Baļtinovā. Lai parādītu, ka daudz kas notiek ārpus Latgales, aizvedu pulciņa dalībniekus uz Rīgu, kur Saeimas bibliotēkā atklāja latgaliešu grāmatu izstādi,» par dažādām aktivitātēm stāsta I. Slišāns. Tomēr arī viņš uzsver – vajadzīgs lielāks atbalsts un uzmundrinājums no valsts, tas dotu atspērienu arī tiem novadiem, kur latgaliskais ir atstāts novārtā.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe