Latvijā iedzīvotāju skaits turpina strauji sarukt
2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77 % jeb 15,4 tūkst.
Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).
Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.
2015. gadā Latvijā piedzima 22,0 tūkst., bet nomira 28,5 tūkst. cilvēku. Jau četrus gadus pēc kārtas Latvijā palielinās dzimstība – dzimušo skaits uz 1 000 iedzīvotāju pieauga no 9,1 2011. gadā līdz 11,1 2015. gadā.
Salīdzinot ar 2014. gadu, 2015. gadā nedaudz samazinājās imigrantu, bet pieauga emigrantu skaits. Latvijā no citām valstīm ieradās 9,5 tūkst. cilvēku (par 0,9 tūkst. mazāk nekā 2014. gadā), no tiem 59 % bija Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriezās Latvijā. Salīdzinot ar 2014. gadu, emigrantu skaits palielinājās par 1,1 tūkst. un sasniedza 20,1 tūkst. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2015. gadā samazinājās par 10,6 tūkst. (2014. gadā – par 8,7 tūkst.), un dabiskās kustības rezultātā – par 6,5 tūkst. (2014. gadā – par 6,7 tūkst.).
Līdz ar dzimstības pieaugumu bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 14 gadiem kopš 2012. gada pieaudzis par vairāk nekā 8 tūkst. (2015. gadā – par 2,5 tūkst.) un 2016. gada sākumā veidoja 15,3 % no iedzīvotāju kopskaita (2012. gada sākumā – 14,3 %).
Iedzīvotāju skaits virs darbspējas vecuma (vecāki par 62 gadiem) turpina palielināties – 2015. gadā tas pieauga par 0,6 tūkst. Senioru īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā palielinājās no 23,0 % 2015. gada sākumā līdz 23,2 % 2016. gada sākumā. 2015. gadā galvenokārt emigrācijas dēļ darbspējīgo iedzīvotāju skaits samazinājās par 20,3 tūkst. jeb 1,7 %.
2015. gadā samazinājās visu Latvijas lielāko tautību iedzīvotāju skaits: poļu un lietuviešu skaits – par 2,2 %, baltkrievu – par 2,0 %, krievu – par 1,6 % un latviešu – par 0,6 %. Lai gan latviešu skaits ir samazinājies, to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā ir nedaudz pieaudzis – no 61,6 % 2015. gada sākumā līdz 61,8 % 2016. gada sākumā.
Kopš 2011. gada pieaug noslēgto laulību skaits – no 5,2 laulībām 2011. gadā līdz 6,9 laulībām uz 1 000 iedzīvotāju 2015. gadā. Ja 2011. gadā bija 4,0 šķirtās laulības uz 1 000 iedzīvotāju, tad 2015. gadā tās sarukušas līdz 2,6 šķirtām laulībām.
Mirstība saglabājās iepriekšējā gada līmenī – 14,4 mirušie uz 1 000 iedzīvotāju. Jāatzīmē, ka pagājušajā gadā nedaudz pieauga zīdaiņu mirstība – miruši 90 bērni pirmajā dzīves gadā jeb 4,1 uz 1 000 dzīvi dzimušiem (2014. gadā – 3,8).
Foto:vait_mcright/https://pixabay.com/en/users/vait_mcright-327613//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Bukmeikeri prognozē, vai būs gaidāmi sniegoti Ziemassvētki
Gada skaistākie un sirsnīgākie svētki – Ziemassvētki – tūlīt jau būs klāt. Šis laiks, kad ikdienas steigu caurvij domas par dāvanām mīļajiem un ģimeniskiem kopā būšanas mirkļiem,...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālākTuvākajā laikā gaidāms gan sniegs, gan lietus, jaunnedēļ kļūs siltāk
Sestdien un svētdien laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, līdz ar to gaidāms nokrišņiem bagāts, piekrastes teritorijās arī brāzmains laiks. Turpmākajās dienās dominējošā nokrišņu...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākŠonedēļ laiks būs lietains un vējains, nedēļas nogalē gaidāms pirmais sniegs
Aizvadītā nedēļa pagāja ar mainīgiem laika apstākļiem - nedēļa iesākās lietaina un ar brāzmainu vēju, bet nedēļas otrajā pusē vairāk spīdēja saule, nokrišņi mitējās un vējš...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālākNedēļas nogalē daudzviet gaidāms neliels lietus, jaunās nedēļas sākumā laikapstākļi būtiski nemainīsies
Šīs nedēļas sākumā Latvijā valdīja mākoņains laiks, daudzviet tika novērots lietus, vietām pūta arī brāzmains vējš. Tomēr nedēļas otrajā pusē nokrišņu intensitāte mazinājās...
Lasīt tālākAr valodas prasību izmaiņām akadēmiskajam personālam plāno veicināt augstskolu konkurētspēju
Lai stiprinātu augstākās izglītības un zinātnes kvalitāti un veicinātu augstskolu konkurētspēju, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma grozījumus Augstskolu likumā par valodas prasībām...
Lasīt tālāk