Latvija kļūst par pirmo ES dalībvalsti, kas ratificē CETA līgumu
Ceturtdien, 23.februārī, Saeima atbalstīja ratificēt Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu (CETA) starp Kanādu un Eiropas Savienību (ES) ar tās dalībvalstīm.
CETA ratificēšanu atbalstīja 71 deputāts, pret balsoja pieci deputāti, tai skaitā, Artuss Kaimiņš, Gunārs Kūtris (“No sirds Latvijai”), Aivars Meija (“No sirds Latvijai”), Jūlija Stepaņenko (“Saskaņa”) un Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”). Balsojumā atturējās Inga Bite (Latvijas Reģionu apvienība).
Nobalsojot par CETA ratificēšanu, Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm,, kas ir pabeigusi nacionālās ratifikācijas procedūras attiecībā uz CETA.
CETA ir modernākais ES tirdzniecības nolīgums, un līdz ar tā ratificēšanu tiks atcelti 99,5 procenti muitas nodokļu. Līdz šim ik gadu ievedmuita Latvijas preču eksportam uz Kanādu bija mērāma vairākos miljonos eiro. Visizdevīgākos noteikumus nolīgums paredz pakalpojumu jomā – piekļuve Kanādas tirgum tiks nodrošināta gan federālajā, gan provinču līmenī, tostarp tādās jomās kā finanses, telekomunikācijas, jūras transports un vides pakalpojumi, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgo Ārlietu komisiju informēja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pēc nolīguma stāšanās spēkā ES uzņēmumi varēs piedalīties publiskā iepirkuma konkursos gan federālā līmenī, gan Kanādas provincēs un pašvaldībās. Tāpat paredzēta vienkāršota profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas sistēma un uzlaboti investīciju aizsardzības noteikumi.
Nolīgumā precīzi definēti ieguldījumu aizsardzības standarti un noteikts, ka darbosies pastāvīga tiesa ieguldījumu strīdu izšķiršanai. Tajā strādās 15 neatkarīgi tiesneši – pa pieciem no ES, Kanādas un trešajām valstīm.
CETA negrozīs, nesamazinās un neatcels ES standartus nevienā no regulētajām jomām, tostarp attiecībā uz pārtikas nekaitīgumu, produktu drošību, patērētāju aizsardzību un veselību.
Nolīgumā paredzēta virkne atrunu Latvijas interešu aizstāvībai, piemēram, attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, plašsaziņas līdzekļu izdošanu, kā arī veterināro, apsardzes, farmaceitu, juridisko un pasažieru, un kravu autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanu. Nolīgumā iekļauta arī virkne ES atrunu.
ES un Kanādas brīvās tirdzniecības līgums spēkā stāsies pēc tam, kad to būs ratificējušas abas puses.
Foto: JanTemmel/https://pixabay.com/en/users/JanTemmel-353437/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Ašeradens: Ziemeļvalstu un Baltijas valstu atbalsts Ukrainai ir nelokāms
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens Pasaules Bankas grupas (PBG) Attīstības komitejas sanāksmē pirmo reizi pārstāvēja visas Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, uzsverot to kopīgās prioritātes...
Lasīt tālākSagatavots kārtējais aizsardzības nozares dronu sūtījums Ukrainas atbalstam
Aizsardzības ministrija ir saņēmusi kārtējo Latvijas vietējās industrijas ražoto bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi nosūtīšanai uz Ukrainu. Nākamais sūtījums, kas veidos teju 500...
Lasīt tālākEiropas Parlaments atkārtoti ievēlē Urzulu fon der Leienu par Komisijas priekšsēdētāju
Eiropas Parlaments 18. jūlijā aizklātā balsojumā ar 401 balsi “par” ievēlēja Ursulu fon der Leienu par Eiropas Komisijas priekšsēdētāju. Šis būs Urzulas fon der Leienas otrais pilnvaru...
Lasīt tālākLembergs par atentātu pret Trampu: Kā slepkava varēja nokļūt tik tuvu?
Jauns vīrietis ar šaujamieroci atklājis uguni uz bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu priekšvēlēšanu mītiņā netālu no Batleras, Pensilvānijā. Tramps uzbrukuma laikā tika ievainots ausī....
Lasīt tālākIgaunijā sāk būvēt lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā
Šonedēļ Igaunijā, Kīsā, uzņēmums Baltic Storage Platform sāka 330 kV apakšstacijas būvdarbus. Mērķis – izveidot lielāko akumulatoru parku kontinentālajā Eiropā. Baltic Storage...
Lasīt tālākPabriks: Krievija eskalē spriedzi, spekulējot ar Rietumu bailēm
Vairākas pazīmes liecina, ka Krievijas plānos ir pastāvīga eskalācija un spriedzes kāpināšana, vienlaikus gatavojoties ilglaicīgai karadarbībai un ilglaicīgai spriedzei ar rietumu valstīm....
Lasīt tālākRajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālāk