Latvijā plāno atgriezties tikai piektā daļa aizbraucēju
Tikai piektā daļa ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir izlēmuši, ka kādreiz atgriezīsies un aptuveni tikpat daudz (19%) pauduši viedokli, ka nevēlētos pārcelties uz dzīvi Latvijā.
Tā liecina VisiDati.lv veiktā aptauja ārvalstīs dzīvojošo latviešu vidū. Mazāk nekā puse aptaujāto (42%) vēlētos, bet nav pārliecināti vai kādreiz tiešām pārcelsies atpakaļ.
Svarīgākais iemesls kādēļ atgriezties, ir Latvijā palikušie ģimenes locekļi un draugi. Vairumam aptaujāto (82%) Latvijā dzīvo kāds no ģimenes locekļiem. Svarīgs faktors ir arī ārvalstīs nodzīvotais laika periods. Lielākā daļa no tiem, kas plāno atgriezties uz dzīvi dzimtenē, ārvalstīs mitinās salīdzinoši īsāku laiku – līdz 2 gadiem.
Svarīgākie iemesli kādēļ neatgriezties uz dzīvi Latvijā ir labāka ekonomiskā labklājība mītnes valstī, iespēja vairāk nopelnīt un aptuveni puse no respondentiem jau ir nodibinājuši ģimeni un iedzīvojušies ārvalstīs. Lielākai daļai ārvalstīs dzīvojošiem latviešiem izdodas veidot uzkrājumus, 46% aptaujāto ir kredīts (60% no tiem maksā Latvijā izsniegtu kredītu). Papildus ekonomiskajai situācijai būtisks iemesls neatgriezties ir valdības darbība. Ievērojami liels aptaujāto skaits (72%) uzskata, ka korumpētība Latvijā ir augstāka nekā viņu pašreizējā mītnes valstī.
Bieži izskanējušais viedoklis par to, ka aizbraucēji pārsvarā strādā lauku un fiziskos darbus, nav pilnībā precīzs. Kā liecina veiktā aptauja, apmēram 40% ārvalstīs dzīvojošie latvieši strādā fizisku darbu, bet pārējo vidū ir daudzi kvalificēti darbinieki: 7% aptaujāto ir vadītāji kādā uzņēmumā ar vismaz vienu padoto un katrs piektais strādā algotu, intelektuālo darbu.
Kā liecina aptaujas dati, gandrīz puse aptaujāto no Latvijas izbraukuši pēdējo 3 gadu laikā. Ārvalstīs dzīvojošie latvieši aktīvi seko līdzi notikumiem Latvijā – vairāk nekā puse lasa Latvijas ziņas katru dienu. Lielākā daļa (80%) apciemo Latviju vismaz reizi gadā. Aptuveni trešdaļa atzīst, ka no apkārtējiem dažreiz jūt nosodījumu par to, ka pametuši Latviju. Visvairāk nosodījumu jutuši no Latvijā dzīvojošiem.
Aptauju veica pētījumu kompānija SolidData portālā visidati.lv no 12. līdz 16. septembrim. Aptaujā piedalījās 843 ārvalstīs dzīvojošie latvieši. Visvairāk aptaujāto dzīvo Apvienotajā Karalistē (39%), Īrijā (14%), ASV (14%), Skandināvijas valstīs (16%).
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk