Latvijā tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū
Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%.
OECD Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu. Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.
Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos “buferus” jeb rezerves.
“OECD Globālās ekonomikas pārskats ļauj mums objektīvi novērtēt situāciju pasaulē un redzēt Latvijas vietu globālās ekonomikas kartē. Tas palīdzēs Latvijai veiksmīgāk īstenot ekonomikas politiku un jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir tik ļoti svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai. Lai celtu Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, jāturpina darbs pie eksporta un investīciju stimulēšanas, produktivitātes pieauguma un cilvēkkapitāla attīstības,” uzsver Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs.
Kā zināms, šodien, 30. maijā, OECD prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2018”, kurā OECD eksperti norādījuši, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma globālā ekonomika ir uzņēmusi ievērojamu izaugsmes tempu, atgriežoties pirmskrīzes līmenī un, pēc OECD prognozēm, sasniedzot 4%.
Saskaņā ar OECD prognozēm Latvijā joprojām tiek prognozēta straujākā IKP izaugsme Baltijas valstu vidū 2018.-2019. gados – attiecīgi šogad 4,1% un 2019. gadā- 3,6%. Salīdzinājumam, Igaunijā šogad IKP izaugsme plānota 3,7% un 2019. gadā – 3,2%, taču Lietuvā – 3,3% 2018. gadā un 2,9% – 2019. gadā.
Analizējot globālās ekonomikas attīstību, OECD norādījusi, ka pieaudzis investīciju līmenis un globālās tirdzniecības apjomi. Tāpat secināts, ka galvenais izaugsmes iemesls gan nav bijis produktivitātes tempu pieaugums vai strukturālās pārmaiņas, bet gan atbalstoša monetārā politika un ekspansīvas fiskālās politikas īstenošana, kā arī strauja darba tirgus izaugsme, bezdarba līmenim sasniedzot zemāko līmeni kopš 80. gadiem, vienlaikus saglabājoties piezemētam darba algu pieauguma tempam.
Vienlaikus OECD norādījusi uz vairākiem globālā mēroga riskiem tuvāko gadu laikā – straujais naftas cenu pieaugums, augošā spriedze ārējā tirdzniecībā saistībā ar ierobežojumu piemērošanu un svārstības finanšu tirgos, jo papildu izaicinājumu valstīm, mājsaimniecībām un uzņēmumiem ar augstu parāda līmeni radīs augošās procentu likmes.
Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2018 un citiem materiāliem var iepazīties OECD tīmekļa vietnē.
Kā zināms, arī 2017. gada 2017. gada 28. novembrī, prezentējot globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2017”, OECD jau prognozēja Latvijai straujāko IKP izaugsmi Baltijas valstu vidū 2017.-2019.gados.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Neplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālākIeviesīs elastīgā pieslēguma pakalpojumu
Lai nodrošinātu efektīvu elektroenerģijas sistēmas jaudu ieviešanu un izmantošanu, plānots izveidot elastīgā pieslēguma pakalpojumu. To paredz ceturtdien, 6. martā, trešajā – galīgajā...
Lasīt tālākDarba devēja atbalstu darbiniekam zāļu iegādei smagu slimību ārstēšanai neapliks ar ienākuma nodokli
Darba devēja sniegto atbalstu naudā darbiniekam zāļu iegādei smagu saslimšanu gadījumos neapliks ar ienākuma nodokli. To noteikusi Saeima, ceturtdien, 6. martā, galīgajā lasījumā pieņemot...
Lasīt tālākValdība akceptē izmaiņas Valsts fondēto pensiju likumā
Ir paredzēts pilnveidot Valsts fondēto pensiju sistēmu (VFPS) jeb pensiju otrā līmeņa regulējumu maksājuma pastāvīgās daļas ierobežojumam, paredzot samērīgu līdzsvaru apjoma radīto...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina Latvijas Banku piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku. Sarunas laikā puses pārrunāja Latvijas Bankas stratēģiskās prioritātes, kā arī finanšu...
Lasīt tālāk