Latvija un Kipra vienojas par aktīvāku lauksaimniecības produktu savstarpēju tirdzniecību
Trešdien, 17.septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Kipras Republikas lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministru Nikosu Koujiali (Nicos Kouyialis). Tikšanās laikā abu valstu ministri vienojās par turpmākām daudz ciešākām sadarbības saitēm abu valstu starpā, tajā skaitā stiprinot gan tirdzniecību, gan arī atbalstu kooperācijas un konsultāciju jautājumos, informē Zemkopības ministrija.
Kaut arī līdz šim, starp abām valstīm nav bijusi izteikta sadarbība lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, ministri uzsvēra nepieciešamību aktivizēt tirdzniecību ar lauksaimniecības un mežsaimniecības produkciju. Tika runāts par iespēju Latvijas delegācijai apmeklēt Kipru, lai uzņēmēji varētu izveidot praktiskas sadarbības saites.
Nikoss Koujialis solīja atbalstīt Latvijas un pārējo Baltijas valstu, Polijas un Somijas prasību Eiropas Komisijai par adekvātiem un nekavējošiem risinājumiem Krievijas ieviesto sankciju rezultātā cietušo nozaru, īpaši piena nozares atbalstam. Savukārt Jānis Dūklavs īsi iepazīstināja viesi ar Latvijas prezidentūras ES Padomē provizoriskajām prioritātēm.
Latvijas tirdzniecības bilance ar Kipru pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi negatīva. Visvairāk eksportēti bezalkoholiski un alkoholiski dzērieni (2012.gadā – 829,73 tūkst.EUR; 2013.gadā – 431,05 tūkst.EUR). Lielākoties – degvīns, alus, ūdens un bezalkoholiskie dzērieni.
Otra visvairāk eksportēto preču grupa ir veģetējoši augi, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi. Lielākoties eksportējam svaigus grieztos ziedus un zaļumus. Salīdzinot 2012.gada rādītājus ar 2011.gadu, ekports ir pieaudzis 62 reizes. Savukārt 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ekporta vērtība ir samazinājusies par 53,5 procentiem.
Ja runājam par importu no Kipras uz Latviju, pēdējo trīs gadu laikā lielākoties ievedam pārtikas rūpniecības atkritumus un sagataves dzīvnieku barībai, granulētas vai negranulētas pākšaugu klijas, atsijas un citus atlikumus. Kaut arī šo preču importa vērtība 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu (11,66 miljoni EUR) ir samazinājusies, šo preču imports no Kipras un Latviju ir dominējošais.
No Kipras 2013.gadā vairs neimportējām pārtikas dārzeņus, augļus un riekstus. Savukārt 2012.gadā ir uzsākts augu un sēkļu eļļu imports un, salīdzinot 2013.gada rādītājus ar 2012.gada rādītājiem, importa vērtība ir palielinājusies gandrīz 22 reizes. Pēdējo trīs gadu laikā pakāpeniski ir palielinājusies alkoholisku un bezalkoholisku dzērienu importa vērtība.
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākMazinās administratīvo slogu būvniecības jomā
2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...
Lasīt tālākĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”
“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...
Lasīt tālāk