Latvijā vairāki tūkstoši mājsaimniecību skatās nelegālo televīziju
Latvijā līdz 200 tūkstošiem mājsaimniecību skatās nelegālo televīziju, informē TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Lietuva kopā ar Igauniju, Lielbritāniju un Dāniju ir nolēmušas sākt cīņu ar Krievijas televīzijas kanāliem. Šo valstu ārlietu ministri aicina Eiropas Komisiju izveidot rīcības plānu, kā pretdarboties Krievijas propagandai. Latvijā Kremļa propagandu daļēji nemaz nav iespējams ierobežot. Latvijā daudzi skatās nelegālo jeb pirātisko satelīttelevīziju. Tajā galvenokārt ir pieejami Krievijas un Baltkrievijas TV kanāli. Nelegālās televīzijas dēļ Krievijas informatīvajā telpā dzīvo ievērojama daļa Latvijas iedzīvotāju. Īpaši uzskatāmi tas redzams valsts austrumu pierobežā.
Maļinovas ciems Daugavpils novadā ir spilgts piemērs tam, kādu televīziju izvēlas skatīties vietējie iedzīvotāji. Daudzas ēkas šeit ir aprīkotas ar satelītšķīvjiem, kas uztver tikai Krievijas un Baltkrievijas kanālus. “Nekā personīga” sastaptie iedzīvotāji stāsta, ka par satelīttelevīziju nav jāmaksā. Bet Latvijas kanālus izvēlas skatīties tikai retais.
Maļinova atrodas nepilnu divdesmit minūšu brauciena attālumā no Daugavpils. Pagastā dzīvo ap tūkstoš cilvēku. Kā tas ir pārējos Latvijas novados un pagastos, arī šeit balti satelītšķīvji ir ierasta ainavas sastāvdaļa.
Latvijā ir plašas iespējas skatīties pirātisko televīziju. Iedzīvotāji var pieslēgties nelegāliem kabeļtelevīzijas tīkliem. Iegādāties atkodētas dekodēšanas kartes. Internetā piekļūt televīzijas tiešraidēm vai arī pieslēgties satelīttelevīzijas dekodēšanas serveriem. Pēc aptuvenām aplēsēm, pirātisko televīziju skatās līdz 200 tūkstošiem mājsaimniecību. Tas ir gandrīz katrs ceturtais lietotājs.
Kā atklāj Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, ir dažādi iemesli, kāpēc nelegālā televīzija ir izplatīta: “Viena lieta ir, protams, ka salīdzinoši Latvijas programmu piedāvājums ir, oficiālais piedāvājums ir dārgāks nekā pirātiskais piedāvājums. Otra lieta, ka ir daļa programmas, sevišķi tas attiecas uz Krievijas programmām, kuras kopš Ukrainas notikumu sākuma tiek pārraidītas nekodētā veidā un ir brīvi uztveramas ar visvienkāršāko satelītu uztvērēju.”
Lai iegādātos lētu satelīttelevīzijas komplektu, atliek vien sameklēt piedāvājumus internetā. Šķīvis ar antenas galviņu jāpagriež uz Krievijas satelītu “Jamal 402”. Tas ļaus par brīvu skatīties vairāk nekā divdesmit Krievijas TV kanālus. Var nopirkt arī Krievijas satelītoperatoru “Trikolor TV” un “NTV plus” uztveršanas komplektus. Tie ir domāti lietošanai tikai Krievijā, taču ir pieejami arī Latvijā. Piemēram, Daugavpilī vien abus operatorus, pēc neoficiāliem datiem, izmanto 5 līdz 6 tūkstoši lietotāju. “Trikolor” uztvērēju cena iekļauj arī maksu par vairāku televīzijas programmu autortiesībām.
Pirātiskās televīzijas jautājumam pagājušajā gadā pievērsās Ivars Zviedris no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), taču par spīti tam, ka tika izveidota darba grupa un meklēti risinājumi, darbs beidzās tikai vienīgi ar ieteikumiem.
Kā norāda Zviedris, lai atrisinātu šo jautājumu vēlreiz jāsanāk kopā vairākām valsts institūcijām un jāmēģina saprast, kas tad ir legāli un, kas tad nav legāli, jo, kā zināms, Eiropas Savienībā ir arī dažādi normatīvie akti, kas regulē kopējo Eiropas Savienības informatīvo telpu.
“Runājot par šīm pamata problēmām, gribētu minēt divas – pirmā no tām, protams, pašu šo autortiesību un blakustiesību īpašnieku attieksme vai iecietība pret notiekošo pārkāpumu. Otrkārt mēs runājam, protams, par pašas padomes NEPLP tehnisko kapacitāti vispār identificēt un reģistrēt šo te nelegālo pakalpojumu jeb šīs te nelegālās retranslācijas faktu.”, raidījumam norāda Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dmitrijs Trofimovs.
Trofimovs cīņā ar pirātisko televīziju ierosina izmantot azartspēļu nozares praksi. Kopš pagājušā gada augusta azartspēļu inspekcija ir tiesīga likt interneta operatoriem slēgt nelikumīgās spēļu lapas internetā. Nepilna pusgada laikā ir bloķētas vairāk nekā 450 azartspēļu lapu IP adreses un domēni. Līdzīgas pilnvaras varētu piešķirt arī NEPLP.
Komentējot situāciju, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece norāda: “NEPLP būtu tā, kas varētu pieņemt lēmumu šo vietni arī slēgt un arī to tā darīt. Bet pirms tam izmeklēšana, pierādījumu savākšana, protams, tā nenoliedzami ir policijas kompetence. Tas jādara policijai un tas ir pašsaprotami.”.
Latvijā nelegālo televīziju apkaro tikai viens policijas inspektors. Viņam papildu arī jācīnās ar pirātiskajām datorprogrammām privātajā sektorā. Jāpalīdz arī kolēģiem novērst intelektuālā īpašuma apdraudējumu.
“Tātad faktiski tas būtu jādara līdzīgi kā ārvalstīs to dara atbildīgās institūcijas kopā ar policiju, nozares institūcijas, atbildīgās nozares institūcijas kopā ar policiju, rīko reidus, rīko izmeklēšanu. Līdzīgai sistēmai būtu jābūt arī Latvijā. Šajā gadījumā tā skar ne tikai nelegālu komercdarbību, kas ir jau krimināli sodāma, bet šeit paveras arī jau jauni drošības riski. Un uz šo jautājumu jāraugās arī no nacionālās drošības viedokļa, ” norāda Mūrniece.
Nozares spēlētāji piekrīt, ka cīņa ar pirātisko satelīttelevīziju, tostarp nekodētajiem Krievijas televīzijas kanāliem, negūs panākumus, ja valsts nespers vajadzīgos soļus savas informatīvās telpas aizsardzībai.
Saeima vēl joprojām nav grozījusi likumu, kas liktu televīzijas operatoriem savās pamatpakās palielināt Eiropas televīzijas kanālu skaitu. Bet Kultūras ministrijai jau ilgāku laiku neizdodas atrast Mediju politikas nodaļas vadītāju.
Ja pašreizējais konkurss noslēgsies sekmīgi, tad Mediju politikas nodaļa varēs sākt darbu ātrākais martā.
Vēl par tēmu:
Latvijas Pasts atsāk sūtījumu plūsmu ar Kanādu
Kanādas pasta operators Canada Post no 23. decembra atjaunos starptautisko pasta sūtījumu pieņemšanu un piegādes adresātiem. Lai gan Kanādas uzņēmuma un tā streikojošo darbinieku sarunas...
Lasīt tālākKatram ceturtajam Latvijas iedzīvotājam ir Ziemassvētku džemperis
Ziemassvētku laiks ir apvīts ar dažādām tradīcijām, kas gadu gaitā ir attīstījušās, vienai valstij no otras pārņemot dažādas ieražas. Viena no nesenākajām tradīcijām Rietumvalstīs...
Lasīt tālākPuse iedzīvotāju uzskata, ka pirmā rotātā Ziemassvētku eglīte bijusi Rīgā
Tradīcija rotāt Ziemassvētku eglīti ir populāra daudzviet pasaulē, taču joprojām nav vienprātības par to, kurā pilsētā bijusi pirmā izpušķotā svētku egle. Šo godu sev piedēvē vairākas...
Lasīt tālākAptauja: trešdaļai Latvijas iedzīvotāju izdevumi par pārtiku ir būtiski pieauguši
Baltijas valstu iedzīvotāji patlaban izjūt būtisku pārtikas sadārdzināšanos – 31 % Latvijā, 33 % Igaunijā un 26 % Lietuvā atklāj, ka cenu kāpuma dēļ var atļauties mazāk pārtikas...
Lasīt tālākLabdarības maratonā “Dod pieci!” saziedoti 138 715 eiro
Sabiedrisko mediju labdarības maratonā „Dod pieci” aizrit otrā diennakts, un līdz svētdienas, 15. decembra, plkst. 18.00 kopā saziedoti 138 715 eiro. Visi labdarības maratonā iegūtie līdzekļi...
Lasīt tālākAptauja: 40 % Latvijas iedzīvotāju jūtas vientuļi; visvientuļāk jūtas sievietes, jaunieši un rīdzinieki
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka 40 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā jutušies vientuļi. Vientulība visvairāk...
Lasīt tālākSaeima pieņem Tieslietu akadēmijas likumu
Lai veicinātu efektīvu un profesionālu tiesu varas īstenošanu, nodrošinot ilgtspējīgu mācību sistēmu tieslietu jomā, Saeima ceturtdien, 24.oktobrī, pieņēma jaunu likumu, ar ko iecerēts...
Lasīt tālākTurpmāk pārtikas pakas tiks piešķirtas tikai trūcīgajiem un tiem, kas nonākuši krīzes situācijās
No 2025. gada 1. janvāra Eiropas Savienības atbalsts tiks mērķēts uz sociāli vismazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām un tiks mainīts pārtikas atbalsta apjoms. To joprojām varēs saņemt...
Lasīt tālākAptauja: 88% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mājdzīvnieki padara cilvēkus laimīgākus
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (88%) uzskata, ka cilvēki, kuriem pieder mājdzīvnieki, ir laimīgāki, liecina modes un izklaides centra "Rīga Plaza" veiktā aptauja*. Lai palīdzētu dzīvniekiem,...
Lasīt tālākAptauja: 72% Rīgas iedzīvotāju jūtas cieši saistīti ar galvaspilsētu
Rīgas iedzīvotāji, kuri kopumā jūtas saistīti ar savu tuvāko apkaimi, ar Latviju un arī Eiropu, salīdzinoši biežāk norāda, ka jūtas cieši saistīti arī ar Rīgu kā pilsētu, liecina...
Lasīt tālāk