• Tweet

Kara draudi Ukrainas pierobežā ar katru dienu kļūst reālāki. Prezidents Volodimirs Zeļenskis brīdina, ka tuvāko dienu laikā Minskā var notikt valsts apvērsums. Sociālajos tīklos Krievijas pētniecības centrs ”Conflict Intelligence Team” uzgājis foto un video, kas apstiprina – Krievijas karaspēka un militārās tehnikas masveida pārvietošana uz Ukrainas pierobežu joprojām turpinās. Tikmēr arī Latvijas armija gatavojas sliktākajam – iespējai, ka Lukašenko no Baltkrievijas mūsu pierobežā sadzītu bēgļu simtus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Rīgas pilī šonedēļ ar sveiciniem no Maskavas ieradās jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins. Solīja starpvalstu politisko dialogu un praktisko sadarbību. Sveicienu no Vladimira Putina Egīlam Levitam nodeva angliski.

“Latvijā esmu ieradies ar stipru un patiesu vēlmi veicināt labu attiecību attīstību starp mūsu valstīm un tautām. Un es ceru, ka šīs misijas pildīšanā saņemšu jūsu izpratni un atbalstu,” sacīja Vaņins.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens norāda: “Mums nav nekādu šaubu par Maskavas netipiskajām militārajām aktivitātēm pie Ukrainas robežām.”

ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins piebilst: “Šīs pārvietošanās ir mūsu redzeslokā.”

Tikmēr cita veida sveicienus no Krievijas kopš 2014.gada katru dienu saņem Ukraina. Priekšējā frontes līnijā šonedēļ bija CBC, BBC un citu televīziju žurnālisti. Tur lodes lido un lādiņi sprāgst 24 stundas no vietas.

NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja: “Protams, eskalācijas uz robežas var notikt ļoti īsā mirklī, tas ir skaidrs. Iespējams, operācijas ziemas sezonā var, protams, notikt arī iepretim Ukrainai. Mēs ceram un gan NATO, gan Eiropas Savienība strādā pie tā, lai tā nebūtu. Un, protams, nu tam visam ir arī aizmugurē dažādi netradicionāli hibrīdetekmes instrumenti, kas ir gan enerģētika, gan arī kibervide.”

Krievijas armija ir sadalīta vairākās bataljona taktiskās kaujas grupās. Kopā visā valstī to ir 168. Aprīlī Ukrainas pievārtē atradās trešā daļa no visām kaujas grupām (53). Rietumu militāristi bija satraukti, ka Krievija gatavojas iebrukumam. Bet aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu deva pavēli spēkus atvilkt. Tomēr 90% no tehnikas un personāla palika turpat. Pētnieki uzskatīja, ka tas darīts, lai gatavotos mācībām ZAPAD, bet šobrīd arī tās ir beigušās, un karaspēks Ukrainas pievārtē turpina ”sēdēt ierakumos”.

Atvaļinātais NBS pulkvedis, bijušais Latvijas kontingenta Irākā vadītājs Igors Rajevs norādīja: “Un, ja mēs varam novērot, kas notiek Baltkrievijā, redzēt, kas notiek pie Ukrainas robežas, tas, kas notiek Sibīrijā vai aiz Urālu kalniem, tur tās iespējas skatīties un redzēt, kas notiek ir daudz mazāk. Bet, piemēram, iesaukt vienību, atmobilizēt, apmācīt, apbruņot, ekipēts. Un pēc tam uzliku uz dzelzceļa sastāvu un aizsūtīt vai nu uz Baltkrieviju, vai nu uz Ukrainas pierobežu, vai uz Ķīnas robežu. Tas patiesībā ir izdarāms ļoti īsā laikā, un par to nevajag aizmirst.”

Izdevums ”The Insider” savākuši foto un videoliecības no soctīkliem, galvenokārt “TikTok”, kur redzama Krievijas armijas vienību pārvietošana uz Ukrainas pierobežu, kas joprojām turpinās. Ar ģeolokācijas rīku palīdzību atklāts, piemēram, tankus un bruņutransportierus vedošo vilcienu sastāvu kustības virziens. Speciālā vietnē ”Kur ir mans vagons” jeb ”Gģe moi vagon”, zinot vilcienu sastāvu borta numurus, kas redzams “TikTok” fotogrāfijās, iespējams atklāt, kur tehnika iekrauta un uz Kurieni aizvesta. Pētnieku prognozes ir sliktas – drīz Krievijas armijas vienību skaits pie Ukrainas varētu būt pat lielāks nekā aprīļa krīzē.

Bruņotie spēki un arī elites sauszemes vienības ieņēmuši savas pozīcijas dažu desmitu kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Arī Krimā. Pārvietošanos Krievijas armija bieži veic naktīs, lai slēptu pēdas. Beidzot pavasara armijas ciklu Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu paziņoja, ka viņu turpmākais izaicinājums ir attīstīt prasmes ātri pārcelt militārās vienības un darīt to slepus.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš pauž: “Izvietot bruņojumu un materiālos resursus, tajā vietā, no kurienes tev vajadzēs veiktas šīs operācijas, un viņi īstenībā to darīja. Mēs paskatīsimies, kas ir izvietots pie Ukrainas robežām, tur nav izvietoti pilnā apjomā tikai dzīvais spēks. Tur jau sen atrodas nepieciešamie tanku, artilērijas un mobilo platformu apjomi, munīcijas noliktavas un tas pats sāk pamazām piepildīties arī Baltkrievijā, tajā stūrī starp Lietuvu un Poliju. (NP: Un ko tas liek domāt? Ka arī Polija un Lietuva ir mērķis?) Tas liek domāt, pirmkārt, ka Baltkrievija vairs nav neatkarīga valsts, kā tas bija, piemēram, divus trīs gadus atpakaļ proponēts. Ka Baltkrieviju tagad tiek iesaistīti pilnā apjomā Krievijas militārajā reģionā un principā jau diezgan militāri operatīvajā plānā, lai nodrošinātu tos mērķus, ko viņi ir uzstādījuši.”

Šobrīd no jebkuras vietas Krievijā militāro vienību pārcelt pāri visai valstij iespējams 1-2 nedēļu laikā. Izdarīt to slepus traucē rietumu satelīti.

Tā bija neapdomīga Krievijas rīcība – sašaut un iznīcināt satelītu, kas bija kā daļa no pretsatelītu ieroču sistēmas izmēģinājums. Tas skaidri parāda, ka Krievijas apgalvojumi par iebildumu pret kosmosa ieroču izmantošanu ir nekrietni un liekulīgi.

Un pirms nedēļas Krievija veica kosmosa raķetes izmēģinājumu un iznīcināja vienu savu satelītu. Tā atlūzas lika Starptautiskajai kosmosa stacijai mainīt savu lidošanas trajektoriju, lai nepiedzīvotu sadursmi.
Šī raķete iepriekš izmēģināta vismaz deviņas reizēs, bet nekad tā kosmosā nav iešauta kādā mērķī. Krievijas mediji ziņo – tās var iznīcināt visus 32 NATO satelītus, padarot ”aklus visus NATO spēkus – lidmašīnas, kuģus, nemaz nerunājot par sauszemes spēkiem”.

Šobrīd Krievijas armijā noticis jaunais iesaukums. Tiek mobilizēti rezervisti. Lai sagatvotu jaunos kareivjus un atstrādātu manevrus viņu vienībās, nepieciešams laiks. Tāpēc februāris izskanējis kā potenciālais brīdis Krievijas uzbrukumam Ukrainai.

Atvaļinātais NBS pulkvedis, bijušais Latvijas kontingenta Irākā vadītājs Igors Rajevs norāda: “Tagad krievu armijā ir sliktākā situācijā, nekā bija padomju armijā. Padomju armijā bija divi gadi Dienests un katrus sešus mēnešus mainījās 25% personālsastāva. Un tas jau bija ļoti liels izaicinājums – pēc sešiem mēnešiem integrēt viņus iekšā un sagatavotu vienības, rotas un bataljonus, kuras spējīgas darboties. Tagad ir vēl sliktāk – tagad viņi dien vienu gadu un katrus sešus mēnešus mainās 50% personālsastāva. Kas principā nozīmē, kad aiziet vecie obligātā dienesta karavīri un atnāk jaunie vienība, praktiski ir jāveido no paša sākuma. Un tad es teikšu godīgi, nu tie ir četri, pieci mēneši, kad no viņas kaut ko varētu izveidot.”

Hibrīdkara un militārie teorētiķi min, ka modernais karš sākas ar kādu asimetrisku uzbrukumu, kas novērš pretinieka uzmanību vai paralizē tā spēju pretoties. Tas var būt trieciens pa satelītiem, kiberuzbrukums. Bet kā redzam šobrīd arī mūsu pierobežā – tam var izmantot bēgļus jeb kā Latvijas ārlietu ministrs saka – Lukašenko sagrābtos ķīlniekus. NATO stratēģiskās komunikācijas centrs izsekojis kā notikusi viņu vervēšana jau viņu mītnes zemēs.

“Jā, pilnīga taisnība. Hibrīdsadaļa jau iet diezgan intensīvi un pilnā spēkā tieši par šo te, bet tālākā viņa eskalācija ir atkarīga no citiem soļiem, kur ir vajadzīga vēl lielāka arī citu instrumentu iesaiste. Zināmā mērā tie ir ekonomiskie un arī politiskie. Kas ir tas, kas var to novērst, lai tas neaiziet tālāk. Mums un, es domāju, tieši Eiropas Savienības un NATO valstīm ir jābūt ļoti izlēmīgiem un nelokāmajam, jo tas, kas mums stāv pretī no austrumu puses, viņas viņi saprot tikai stingru nostāju. Tikko mēs sāksim svārstīties un sāksim kaut kā domāt un ieslēgta dažādus atpakaļ ceļus un sākt vest pārrunas – es nesaku, ka pārrunas ir kaut kas slikts,bet jebkurā gadījumā šīs vājības parādīšana nozīmēs, ka mēs esam principā zaudējuši šo te hibrīdkaru. Un šai ziņā mums visiem jābūt Eiropas Savienības ietvaros, absolūti vienotiem, un tur nav svarīgi, kādas ir mūsu valstu iekšējās intereses,” saka Kalniņš.

“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka mūsu pierobežā uzturas nemainīgs skaits tā saucamo patvēruma meklētāju. Novērots, ja kāds no tiem piekrīt repatriācijai, viņa vietā tiek atgādāts jauns. Grupa turas 20-40 cilvēku sastāvā. Pierobežas nemiernieku uzraudzību veic Baltkrievu robežsargu specvienība, kurā dienējuši arī Lukašenko dēli. Vienība ir labi apgādāta, tai piešķirts ievērojams finansējums un ieroči. Novērots kā daudzviet pierobežā dienesti veic atvesto ārzemnieku instruktāžu kā uzvesties, kā runāt ar rietumu robežsardzi. Pagaidām Latvijas armija palīgā mūsu robežsargiem nodevuši 150 zemessargus. Atsevišķos pierobežas ciemos tiek apzinātas vietas, kur sliktākā scenārija gadījumā varētu izvietot armiju. Tam izmantos arī, piemēram, kultūras namus.

“Bet tad jūs apstiprināt, ka tur ir konkrēts noteikts cipars, ko Baltkrievijas puse, tā kā uzpasē un uztur to daudzuma, un ja kāds piekrīt repatriēties, tad tiek sūtīti atkal jauni cilvēki un tā grupa nemainīgi ir plus mīnus tas skaits nepalielinās. Mēs savus secinājumus izdarām no faktiem, un tie fakti parāda, ka pastāvīgi uzrodas šī nelielā grupa, kas ir no 20 līdz 40 cilvēkiem, un ir gadījumi, kad viena tā pati grupa mēģina pārvietoties Latvijas teritorijā vairākkārt un uzturēties Baltkrievijas pierobežā bez Baltkrievijas struktūru atbalsta nav iespējams vispār,” pauž Kalniņš.

“Raudošie bērni, kas, protams, ir arī attiecināms uz Baltkrievijas pašu iekšējo auditoriju, arī tiek mērķēta pa Rietumeiropas auditoriju. Protams, tas ir nu tieši tā, nu tas izraisa empātiju – viemēr cilvēkiem ir žēl un tā tālāk, un, protams, nebūt nav jauns triks. Jau kopš nacistu laikiem plaši izmantota, nu tā diemžēl ir – cilvēki ar zemu morāli, nekautrējās neapstājās ne pie kādām ētiskām robežām. (NP: Bet tajā pašā laikā atsevišķas organizācijas saka, ka tie bērni tur ir un to nevar noliegt. Ko darīt?) Protams, tie bērni tur ir un tur ciešanas uz tās robežas neapšaubāmi ir, to neviens nevar noliegt. Tā problēma ir tāpēc, ka tā ir hibrīda operācija, nevis vienkārši migrācijas situācija. Un tajā mirklī, kad bērni būs instruments, caur kuru salauzt un dabūt iekšā šos cilvēkus arvien lielākā apjomā, tas, ko mēs redzēsim, būs arvien vairāk bērni uz robežas,” piebilda Sārts.

Foto: Latvijas armija