Latvijas attīstības projekti ir atkarīgi no ES fondiem; mēģinās tos iegūt arī pēc 2020.gada
Pašlaik Latvijas attīstības projekti ir pilnībā atkarīgi no Eiropas Savienības (ES) fondiem, kuri pēc 2020.gada vairs nebūs pieejami, tāpēc jau tagad sākts darbs pie Eiropas Komisijas (EK) pārliecināšanas, lai arī pēc 2020.gada beigām būtu pieejami ES fondi, Latvijas Radio atklāja finanšu ministre Dana Reizniece- Ozola (ZZS).
Finanšu ministre atklāja, ka tuvojoties 2020.gadam, kad beigsies ES fondu nauda, jau laicīgi tiek domāts par ekonomikas attīstību pēc tam. Tāpēc sākts darbs pie EK pārliecināšanas.
Pēc ministres vārdiem, Latvijai būs jāpierāda, ka tā spēj gudri un lietderīgi ieguldīt šos fondu līdzekļus.
Ministre pauda, ka līdz gada beigām varētu būt apstiprināti visi dokumenti, kas nepieciešami fondu apguvei šajā plānošanas periodā, bet darāmā vēl ir daudz, jo līdz šim ekonomikā ieplūda tikai aptuveni 170 miljoni eiro.
“Mēs zinām, cik atkarīgi esam no ES fondiem, visi attīstības projekti – ceļi, ostas, un citi – tiek finansēti no Eiropas fondiem, nevis no nacionālā budžeta, tāpēc ir kritiski svarīgi, lai nauda pēc iespējas ātrāk nonāktu tautsaimniecībā,” uzsvēra Reizniece–Ozola.
Saskaņā ar aktuālajiem Eiropas Komisijas (EK) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda datiem Latvija Eiropas Savienībā (ES) starp visām 28 dalībvalstīm ieņem 6. vietu pēc Latvijai veiktajiem kopējiem maksājumiem. Savukārt pēc EK iesniegto maksājumu pieprasījumu apjoma Latvija ieņem 4. vietu ES.
Latvija līdz 2016. gada 5. augustam ir saņēmusi 6,5% no 2014. – 2020. gada plānošanas periodā pieejamā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) finansējuma, līdz ar to atgriežoties sekmīgāko valstu vidū ES fondu finansējuma ieviešanā. Tāpat Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kas saņēmusi ne tikai avansa, bet arī starpposma maksājumus, kas ES fondu projektiem tiek lūgti vien pēc darbu daļas veikšanas. Līdz š.g. 1. septembrim Latvijā ir noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 115 ES fondu projektu īstenošanu ar ES līdzfinansējumu vairāk nekā 902 miljonu eiro apmērā. Kopumā Latvijā šajā plānošanas periodā ir apstiprināti investīciju projekti ar ES līdzfinansējumu 905 miljonu eiro apmērā.
Foto: Finanšu minstrija
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk