Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “Latgales keramika”
Piektdien, 5. jūnijā, Latvijas Banka izlaidīs 2 eiro piemiņas monētu “Latgales keramika”.
Latgales keramika ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā, un tā veido vienu no spilgtākajām Latvijas kultūras zīmēm. Jaunajā piemiņas monētā ir attēlots Latgalei raksturīgs keramikas veidojums – svečturis. Tautas podniecība ilgu laiku tikusi izkopta Latgalē un Kurzemē, bet tikai Latgalē tā ir saglabājusies cauri laikiem un nodota no paaudzes paaudzē.
Jaunās piemiņas monētas nacionālās puses grafiskā dizaina autore ir māksliniece Gundega Rancāne, savukārt plastiskā veidojuma autors ir Jānis Strupulis. Monētas kopīgās puses autors ir mākslinieks Luks Luikss (Luc Luycx), un monētas materiāls un izmērs neatšķiras no citām 2 eiro apgrozības monētām.
2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Piemiņas monētas nacionālajā pusē ir iekalti uzraksti “LATVIJA”, “LATGALES KERAMIKA”, kā arī izlaišanas gads (2020). Monētas jostu tāpat kā visām citām Latvijas Republikas 2 eiro apgrozības monētām rotā uzraksts “DIEVS * SVĒTĪ * LATVIJU *”. Jaunā 2 eiro monēta kalta UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva).
Apgrozības monētu komplektā “Latgales keramika” iekļautas 2020. gada eiro apgrozības monētas ar nominālvērtību no 1 centa līdz 2 eiro, papildus tām arī jaunā 2 eiro piemiņas monēta.
“Latgales keramika” šajā gadā būs vienīgā Latvijas Bankas izlaistā 2 eiro piemiņas monēta. Ikvienai eiro zonas valstij ir tiesības katru gadu emitēt līdz divām īpaša dizaina 2 eiro piemiņas monētām, kā arī vēl vienu piemiņas monētu kalt vairāku eiro zonas valstu kopīgas programmas ietvaros, ja tāda tiek organizēta.
Latvijas Banka turpina īpaša dizaina apgrozības monētu kalšanas tradīciju Latvijā. Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas valstīs.
Vēl par tēmu:
Finanšu situācija šogad uzlabojusies tikai 19% Latvijas iedzīvotāju, kopumā noskaņojums negatīvs
Iedzīvotāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansēm 2024.gadā saglabājas negatīvs – 40% ģimeņu atzīst, ka viņu finansiālā situācija šogad ir pasliktinājusies, 38% palikusi...
Lasīt tālākČetri ieteikumi, kā sagatavoties svētkiem finansiāli gudri un ietaupīt
Straujiem soļiem tuvojas svētku sezona un arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, lai gatavošanās Ziemassvētkiem nesagādātu pārāk lielas finansiālas raizes. Svētku laikā daudziem...
Lasīt tālākTēriņi Ziemassvētku svinībām daudziem nemainīgi – 37% tērēs tikpat cik pērn
Ziemassvētki tradicionāli ir laiks, kad būtiski palielinās ikdienas tēriņi, cilvēki biežāk iegādājās dāvanas, svētku rotājumus un īpašus ēdienus svētku galdam. Turklāt, neskatoties...
Lasīt tālākPensijas turpmāk pārrēķinās automātiski
Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas apdrošināšanas iemaksas, pensiju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpmāk pārrēķinās...
Lasīt tālākVai procentu likmes Eiropā var atgriezties nulles līmenī?
Aplūkojot eirozonas inflācijas un makroekonomiskos rādītājus, ir skaidrs, ka ar diviem bāzes likmes samazinājumiem nepietiks. Tomēr vēl nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to,...
Lasīt tālākLatvijā augusi iedzīvotāju apmierinātība ar mājokli
Jaunākajā Luminor bankas aptaujā noskaidrots, ka šogad Baltijas iedzīvotāju apmierinātība ar savu mājokli ir pieaugusi par vairāk nekā 20%, Latvijā pieaugumam palielinoties pat divas reizes,...
Lasīt tālākMiljonārs uz nedēļu – cik ātri izgaist veiksminieku loteriju laimesti?
Vēl nesen pārsteidza ziņa par lietuvieti, kurš laimēja loterijā vēsturiski lielāko summu Baltijā – 81 miljonu eiro. Lai gan par šādu veiksmi sapņo teju ikviens, daudzi, iespējams, nemaz...
Lasīt tālākRolands Zauls: Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas – kas jāzina investoram?
Nākamais gads sola izmaiņas vairākos nodokļos, arī tajos, kas investoram jāsamaksā par gūtajiem ienākumiem finanšu tirgos. To paredz nupat uz Saeimu nogādātais 2025.gada budžets, kurā...
Lasīt tālākNo lietu uz identitātes zagšanu – kādas ir krāpniecības mūsdienu tendences?
No fizisku lietu zagšanas krāpnieki jau kādu laiku ir pārgājuši uz bīstamāku krāpniecības veidu – identitātes zādzībām. Lai gan abas šīs darbības rada ievērojamu kaitējumu cietušajiem,...
Lasīt tālākAptauja: vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju sagaida apkures izmaksu pieaugumu
Sākoties apkures sezonai, vairāk nekā puse Baltijas valstu iedzīvotāju prognozē, ka siltumenerģijas rēķini kļūs dārgāki. Igaunijā apkures izmaksu pieaugumu prognozē 71 % aptaujāto iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk