Latvijas Banka izlaiž “Brīnumu monētu”
Šodien, 22. decembrī, Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu “Brīnumu monēta”, kura aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, paverot ceļu uz brīnumiem un cerību.
Monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 22. decembra plkst. 12.00. Covid‑19 pandēmijas dēļ jaunie numismātikas produkti nebūs pieejami Latvijas Bankas kasē. Tīmekļvietnē e-monetas.lv veikto pirkumu saņemšana būs iespējama tikai pa pastu.
Monētā iekalts vēstījums, ka atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir monētas reversā attēlotā ziedošā pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
“Brīnumu monētas” grafisko dizainu veidojusi māksliniece Dana Jasinkeviča.
Jauno monētu no 22. decembra plkst. 12.00 varēs iegādāties Latvijas Bankas numismātikas produktu iegādes vietnē e-monetas.lv. Monētas cena – 62.00 eiro, iegādes limits vienai personai – 1 monēta. Monētas tirāža ir 4000 eks. Monēta izgatavota Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
“Brīnumu monēta” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo kolekcijas monētas pēc būtības ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas).
BRĪNUMU MONĒTA
Nominālvērtība – 5 eiro
Svars – 28.28 g
Diametrs – 38.61 mm
Metāls – 925° sudrabs
Kvalitāte – proof; ar krāsu uzdruku aversā un reversā; aversā matējums ar intensitātes pāreju uz proof virsmas.
Grafiskais dizains: Dana Jasinkeviča
Monēta kalta Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande)
Atšķirība starp brīnumu un ikdienu ir spējā ieraudzīt. Ja esi vērīgs, redzēsi brīnumu katrā mazā lietā, bet ziedoša pļava kļūs par veselu pasaku valstību. Ir nepieciešams tikai mazliet gaismas, lai pāršķeltu vienmuļības tumsu, un šī gaisma ir iztēle.
Brīnumu monēta aicina aplūkot pasauli iztēles gaismā, ļaut tai pavērt mums ceļu uz brīnumiem un cerību. Monētas centrālais vizuālais tēls ir gaismas stars, spožs punkts, kas top arvien platāks un atklāj vērotājam jaunu pasauli – tā parādās kā spilgts, krāsains augu motīvs.
Tā ir iztēle, kas pat tumšākajā naktī palīdz saskatīt neparasto un ieraudzīt, atrast gaismu tumsā, brīnumaino ikdienišķajā.
Iztēles atklātā pasaule ir Latvijas brīnumainā daba. Tā ir ziedoša pļava, kurā iecilpojuši arī divi pļavas iemītnieki – baltais zaķis (Lepus timidus) un pelēkais zaķis (Lepus europaeus). Šie dzīvnieki simbolizē veiklību, attapību, auglību un maģisku spēku.
Monēta ir kā koncentrēta gaisma, ceļa rādītājs lukturis, kabatā nesams brīnums, kas atgādina mums, ko spēj iztēle un cerība.
Latvijas Banka kopš 1993. gada izlaidusi 98 lata un 42 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku.
Vēl par tēmu:
Aptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālākLDDK nesaskaņo Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta plānošanu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž neapmierinātību ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu un atsakās to saskaņot, norādot, ka šajā dokumentā (uz mērķi...
Lasīt tālākValsts prezidents aicina finanšu ministru nekavēties ar publisko iepirkumu sistēmas pārskatīšanu
27. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu. Sarunas laikā puses pārrunāja aizsardzības nozares budžeta jautājumus, darbu pie...
Lasīt tālākVecākus finansiāli atbalsta 39% cilvēku, daudzi to nevar atļauties
Latvijā liela daļa senioru finansiālā ziņā paļaujas uz saviem bērniem, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Savus vecākus ikdienā finansiāli atbalsta 39% iedzīvotāju,...
Lasīt tālāk