Latvijas Banka izlaiž kolekcijas monētu “LPNP 1. sesija”
Pirmdien, 4. decembrī, Latvijas Bankas kasēs un vietnē e-monetas.lv tiks sākta sudraba kolekcijas monētas “LPNP 1. sesija” tirdzniecība. Monēta veltīta vienam no nozīmīgākajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi – Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) 1. sesijai, kas pirms 100 gadiem notika Valkā.
Kolekcijas monētas “LPNP 1. sesija” grafiskā dizaina autors ir mākslinieks Ivars Drulle. Monēta izgatavota kaltuvē Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande).
Monētas priekšpusē attēlots bezvadu tīkla simbols, virs tā puslokā divās rindās kārtots uzraksts “Lai dsiwo brihwa apweenota Latvija!”. Zem Wi-Fi simbola vietots uzraksts “Walka”, zem tā – gadskaitlis 1917. Monētas aizmugurē spirāles veidā, sākot no ārpuses, kārtots LPNP uzsaukuma “Visiem latviešiem!” teksta fragments vēsturiskajā rakstībā.
1917. gada novembrī tagadējā Latvijas teritorija jau vairāk nekā divus gadus bija Pirmā pasaules kara frontes sašķelta, un simtiem tūkstošu tās iedzīvotāju – Kurzemes un Zemgales bēgļi, evakuēto Rīgas rūpnīcu strādnieki, armijā mobilizētie – bija izkaisīti visā plašajā Krievijas impērijas teritorijā.
Valka pēc Rīgas krišanas vācu rokās kļuva par latviešu sabiedriskās, politiskās un kultūras dzīves centru. Šeit sapulcējās tie, kurus vienoja vēlme īstenot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības.
No 1917. gada 16. novembra līdz 19. novembrim (pēc jaunā stila – 29. novembrī–2. decembrī) Valkā notika LPNP 1. sesija, kurā piedalījās gandrīz visu ietekmīgāko latviešu sabiedrisko organizāciju un politisko partiju pārstāvji. Uzsaukumā “Visiem latviešiem!” un deklarācijā “Ārvalstīm un tautām” padome aicināja latviešus uz pašnoteikšanos pašiem savā valstī, kuru veidotu Vidzeme, Kurzeme un Latgale. No Valkas tika raidīts spēcīgs un nepārprotams signāls par latviešu nācijas valstsgribu, kam tālaika situācija gan vēl neļāva pilnvērtīgi īstenoties.
Visu nākamo gadu LPNP turpināja strādāt Latvijas neatkarības labā – arī tad, kad Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju, bet Krievijā boļševiku vara arvien nopietnāk kavēja padomes darbību. Latvijas Republikas neatkarības pasludināšana Rīgā 1918. gada 18. novembrī noslēdza virzību, kura gadu iepriekš bija skaidri iezīmēta Valkā.
LPNP 1. sesija bija viens no izšķirīgajiem notikumiem ceļā uz Latvijas valstiskuma izveidi, tāpēc tās 100 gadu jubilejai veltīta Latvijas Bankas kolekcijas monēta.
Kolekcijas monēta “LPNP 1. sesija” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā (tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas). Monētas maksimālā tirāža – 3 000 eksemplāru.
Monētas cena Latvijas Bankā – 45.00 eiro.
Sestdien, 2. decembrī, Valkas pilsētas kultūras namā notiks starptautiskā zinātniskā konference “Latviešu pagaidu nacionālā padome – 100”, kuras ievaddaļā paredzēta arī monētas “LPNP 1. sesija” prezentācija. Konferences dalībnieki un viesi, kā arī citi interesenti kolekcijas monētu “LPNP 1. sesija” konferences dienā varēs iegādāties Valkas informācijas birojā, kur iegādei būs pieejams neliels daudzums monētu.
Jauno monētu no 4. decembra varēs iegādāties Latvijas Bankas kasēs K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, un Teātra ielā 3, Liepājā, kā arī Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu iegādes vietnē internetā e-monetas.lv, kurā iegādei pieejams plašs Latvijas Bankas kolekcijas monētu un citu numismātikas produktu klāsts. Vietnē e-monetas.lv pirkumus var veikt gan privātpersonas, gan Latvijas uzņēmumi.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
Katrs trešais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt mājokli finanšu apsvērumu dēļ
Katrs trešais (33%) Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs mainīt dzīvesvietu, ja mainītos viņa finanšu situācija, savukārt katrs ceturtais (24%), lai mainītu vidi, piemēram, no pilsētas uz...
Lasīt tālākVai iespējams saņemt mājokļa kredītu ar procentu likmi zem 1%?
Banku piedāvātās pievienotās likmes mājokļa kredītiem šobrīd ir būtiski samazinājušās, salīdzinot ar pēdējiem pieciem gadiem, un lai arī Euribor likmes pakāpeniski samazinās, tām...
Lasīt tālākAšeradens: Pasaules Bankas lomai šobrīd ir īpaši būtiska nozīme
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Pasaules Bankas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektori Sigrunu Ravetu (Sigrun Rawet), lai pārrunātu aktuālos izaicinājumus Pasaules...
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju brīvos līdzekļus ieguldītu nekustamajā īpašumā
Šobrīd vairāk nekā puse jeb 57 % Latvijas iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus izvēlētos ieguldīt nekustamajā īpašumā, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Nekustamais īpašums...
Lasīt tālākMiljardi pensiju plānos: kā ietaupīt uz komisiju rēķina?
2024. gads finanšu tirgos aizvadīts stabili, bez būtiskiem satricinājumiem, un kopumā saglabājies augšupejošs. Tas veicinājis arī Latvijas pensiju plānu pozitīvu izaugsmi visa gada garumā....
Lasīt tālākPirkt vai īrēt – ko labāk izvēlēties? Skaidro eksperts
Mūžīgais jautājums, izvēloties dzīvesvietu, ir iegāde vai īre – kuru izvēlēties? Lai gan dažkārt dzirdami kādi apgalvojumi par labu vienam no variantiem, šajā jautājumā izvēle reti...
Lasīt tālākTrešdaļa iedzīvotāju nodokļu atmaksu tērēs ikdienas vajadzībām
Līdzīgi kā citus gadus, trešā daļa jeb 34 % Latvijas iedzīvotāju saņemto nodokļu atmaksu no ikgadējās ienākumu deklarācijas plāno izmantot ikdienas vajadzību segšanai, liecina bankas...
Lasīt tālākČetri mīti par mantošanu – kāda ir patiesība?
Mantojuma tiesības un ar tām saistītie finanšu jautājumi nereti rada neskaidrības, veidojot maldīgus priekšstatus par to, kas notiek pēc tuvinieka aiziešanas mūžībā. Izplatītākie mīti...
Lasīt tālākKurās valstīs pensionāri dzīvo vislabāk?
Latvijā pensiju sistēma sastāv no trīs līmeņiem, kur pirmo un otro līmeni veido obligātās sociālās iemaksas, savukārt trešajā dalība ir brīvprātīga. Arī citviet pasaulē pensijas...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji ziemā izvēlas atpūtu siltajās zemēs un kaimiņvalstīs
Ziemas sezonā ceļot ārpus valsts robežām izvēlas 41 % Latvijas iedzīvotāju, turklāt 16 % vislabprātāk dodas uz siltajām zemēm. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā....
Lasīt tālāk