Latvijas Bankas prezidents: Mēs laikus norādījām uz būvniecības nozares pārkaršanas riskiem
Pieprasījums pēc celtniecības pakalpojumiem aug un augs vēl, arī būvniecības cenas ir kāpušas. Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks TV3 raidījumam “Nekā personīga” norāda, ka Ekonomikas ministrija jau laikus brīdināta par būvniecības nozares pārkaršanu.
Inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās pirms iepriekšējās krīzes pieredzētā. Lai gan Latvijas Banka apgalvo, ka šī gada otrajā pusē tā pakāpeniski mazināsies, pastāv bažas, vai šādam optimismam ir pamats.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būvniecības materiālu cenas palielinājās gandrīz par 18%, strādnieku darba samaksa – 5%. Līgums saka, ka Latvijas Bankas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti.
Atveseļošanās plāns par divu miljardu ieguldīšanu būvniecībā nevis attīstībā tika izdiskutēts arī Latvijas Bankā, norāda Kazāks. Viņš norāda, ka tieši būvniecībā cikliskās svārstības ir viskrasākās: “Vienā brīdī visi grib būvēt, un ekonomikai sabremzējoties, tā strauji samazinās.”
Vaicāts, kā šobrīd apturēt radušos pārkaršanu, Kazāks norāda uz divām lietām: “Pirmkārt, privātais sektors būvniecības apjomiem varētu pielāgoties krietni labāk, ja zinātu šos plānus izkārtotus laika asī. Līdz ar to valstij būtu jādod skaidrs redzējums, par to kas kurā brīdī tiek plānots.”
Latvijas Bankas prezidents norāda, ka šāda prasība izteikta Ekonomikas ministrijai un par to runāts.
“Ja mēs skatāmies uz pēdējiem desmit gadiem, investīciju apjoms Latvijā ir bijis salīdzinoši neliels, un tāpēc mēs nevaram noķert Lietuvu un Igauniju,” norāda Kazāks. “Ir jāveicina investīciju jauda, lai mēs varētu uzbūvēt vairāk kur tas ir nepieciešams. “Rail Baltica” ir ļoti svarīgs projekts Latvijai.”
Lai arī “Rail Baltica” būvniecība ir ļoti būtika, tomēr darbinieku trūkums ir jūtams. Kazāks norāda, ka ir “jāmācās lietas darīt gudrāk”: “Uz brīdi, kad būvniecība piedzīvo pārkaršanu, būtu gudri piesaistīt strādniekus no ārzemēm.”
Viņš norāda, ka par draudošo būvniecības nozares pārkaršanu Latvijas Banka jau laikus brīdinājusi gan Ekonomikas ministriju, gan premjeru.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu
Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...
Lasīt tālākKavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...
Lasīt tālākAptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālāk