• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
31/01/2014, Kategorija: Bizness

latvijas bankaLatvijas Bankas (LB) administratīvie izdevumi, ieskaitot darbinieku atalgojumu, ir augstāki nekā Lietuvas vai Igaunijas centrālajās bankās, ja rēķina uz vienu iedzīvotāju.

Tas nav pārsteigums, ja iepazīstas ar LB tēriņiem, jo papildus vidējam bankas darbinieka atalgojumam, kas aptuveni četras reizes pārsniedz vidējo algu Latvijā, tā pērn apmaksājusi saviem darbiniekiem adrenalīna pilnas izklaides un apģērbu iegādi no Monton, Mosaic un Baltman veikaliem.

LB ir valsts iestāde, kurā darbinieki diez vai var sūdzēties par atalgojumu – sākot ar sētnieku un apkopēju, kas šajā iestādē saņem vidēji 433 eiro mēnesī, beidzot ar LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kura alga mēnesī ir 9553 eiro jeb 114,6 tūkstoši eiro gadā. Visbiežāk sastopamais amats LB ir galvenais un vidējais speciālists – darbu ar šādu amata nosaukumu dara 144 speciālisti, kuru atalgojums saskaņā ar 1. janvārī publiskoto informāciju ir no 1423 eiro līdz 2629 eiro mēnesī. Savukārt sekretāres un lietvedes šajā uzņēmumā algā saņem no 1000 līdz 2000 eiro. Līdztekus tam LB tiek maksātas Darba likumā noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas un pasniegtas dāvanas. Likuma ietvaros, protams.

Administrēšana izmaksā dārgi

Salīdzinot visu trīs Baltijas valstu centrālo banku izdevumus darbinieku atalgošanai par 2012. gadu (jaunākie pieejamie dati), Neatkarīgā secināja, ka Latvijā tie ir bijuši vislielākie – 18 miljoni eiro. Lietuvā šim mērķim tērēti 16,87 miljoni eiro, Igaunijā – 7,859 miljoni eiro. Tiesa, Igaunijas bankā strādā aptuveni uz pusi mazāk darbinieku nekā Latvijas vai Lietuvas centrālajā bankā. Arī administratīvie izdevumi (darbinieku atalgojums, komandējumi, telekomunikāciju sistēmu uzturēšana, transportlīdzekļu nodrošināšana utt.), pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ir visaugstākie – 11,02 eiro. Igaunijā tie ir 10,05 eiro, Lietuvā – 8,19 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Izklaides par valsts naudu

LB publiskie iepirkumi liecina, ka pagājušajā gadā šī valsts iestāde Pilsētas piedzīvojumu aģentūrai samaksājusi 600 latus jeb 854 eiro par adrenalīna pilnu izklaidi saviem darbiniekiem – lēkšanu no tilta ar virvi. Pilsētas piedzīvojumu aģentūru vada Kristaps Liepiņš, kurš savulaik (13 gadus) strādāja LB aizsardzības pārvaldē.

LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis Neatkarīgajai skaidroja, ka lēkšana ar virvi no tilta ir LB Aizsardzības pārvaldes apsardzes inspektoru atestācija. Šī pārvalde psiholoģisko atestāciju organizē reizi divos trijos gados jaunajiem darbiniekiem, kuri ieguvuši apsardzes sertifikātu. «Pakalpojumu sniedzējs šajā reizē bijis Latvijas Bankā savulaik strādājušais Kristaps Liepiņš – tātad kolēģu dzīvības pārbaudītās rokās,» neslēpa M. Grāvītis.

Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem, kuru mēneša atalgojums svārstās no 1000 līdz 2000 eiro (saskaņā ar 1. janvāra datiem), LB pērk arī lietišķu apģērbu. Piemēram, pērn par 1801 latu jeb 2563 eiro iegādāts apģērbs no SIA Baltika Latvija – uzņēmuma, kuram pieder Monton, Mosaic un Baltman, Ivo Nikkolo zīmoli. Šo iepirkumu LB skaidro ar to, ka apsardzes inspektoram pienākas formas bikses, krekls un jaka vai arī uzvalks; inspektorei – formas kostīms. Papildus tam Apsardzes pārvaldes vajadzībām regulāri tiek iegādāti arī formastērpi. Pērn par aptuveni 11 tūkstošiem eiro SIA PRO Fashion piegādāja LB 130 formas bikses, 112 formas kreklus ar īsām piedurknēm, 116 formas kreklus ar garām piedurknēm, 56 formas, 51 maskējošo tērpu un 12 speciālās bikses.

«Formas apģērbu izsniedz atbilstoši Latvijas Bankas valdes apstiprinātai darba tērpu un apavu lietošanas kārtībai, kurā ir noteikti amati, darba tērpa veidi, maksimālais vienā reizē izsniedzamo vienību skaits un minimālais lietošanas termiņš (dažādiem formas tērpa elementiem tas atšķirīgs – sākot no 12 mēnešiem, piemēram, formas kreklam un biksēm, līdz 48 mēnešiem ziemas formas tērpam),» skaidroja M. Grāvītis.

Pannas un gardumi

LB pērn tērējusi arī ievērojamas summas, lai iegādātos pārtiku un remontētu virtuves iekārtas, piemēram, vienas cepamās pannas iegāde pagājušajā gadā izmaksāja 1784 latus jeb 2538 eiro. Savukārt virtuves un kafejnīcas tehnoloģisko iekārtu tehniskajai apkalpošanai bija vajadzīgi teju 20 000 latu jeb vairāk nekā 28 tūkstoši eiro. Visticamāk, tā ir adekvāta summa tik augsta līmeņa virtuvei, taču kāpēc šādas iekārtas būtu jāiegādājas par valsts naudu?

«Plīts remontēta un kopš 1996. gada kalpojusī panna nomainīta darbinieku ēdnīcā Latvijas Bankas ēkā K. Valdemāra ielā 2A. Latvijas Bankas ēdnīcā cenas nav zemākas kā, piemēram, Latvijas Universitātē vai Rīgas domē – kā tur, tā šeit darbojas viens ēdināšanas uzņēmums, kas iespēju piedāvāt pakalpojumus Latvijas Bankā ieguvis konkursa kārtā. Iekārtu apkopes līgums ir uz pieciem gadiem vai līdz brīdim, kad izmaksu summa sasniedz 19 900 latus,» teica M. Grāvītis.

Savukārt pārtikas iegādi tūkstošiem eiro vērtībā no SIA Italcaf, Premia FFL, Rodans LB skaidro ar nepieciešamību sniegt ēdināšanas pakalpojumus Mācību centra kafetērijā. Taču uz jautājumu, kas izmanto šo kafetēriju, M. Grāvītis atbildēja: «Mācību centra apmeklētāji, ieturot maltīti par saviem līdzekļiem.» Tā arī palika neatbildēts jautājums, ko LB mielo ar SIA Italcaf, Premia FFL, Rodans piegādāto pārtiku. Italcaf ir kafijas un kafijas aparātu tirgotājs, Premia FFL ir Igaunijas uzņēmums, kas ražo saldējumu (Klasika, Premia, Bravo), saldētus produktus (dārzeņus, ogas, kartupeļus fri, pelmeņus utt.) un atdzesētus zivju produktus, Rodans nodarbojas ar produktu vairumtirdzniecību.

LB tēriņus ik gadu pārbauda Valsts kontrole (VK). 2012. gada saimnieciskās darbības un finanšu pārskatu revīzijā VK neatklāja nekādas neatbilstības, savukārt revīzijas rezultāti par 2013. gadu vēl nav zināmi.

***

Baltijas valstu centrālo banku administrēšanas izdevumi

Darbinieku kopējais atalgojums gadā, miljonos eiro

Vidējais viena darbinieka atalgojums mēnesī, eiro

Vidējā mēnešalga valstī, eiro

Kopējie administratīvie izdevumi, miljonos eiro

Izdevumi uz vienu iedzīvotāju, eiro

Latvijas Banka 18,03 2678 664 22,32 11,02

Lietuvas Banka 16,87 2399 619 24,33 8,19

Igaunijas Banka 7,86 2763 847 13,01 10,05

*

Avots: Latvijas Bankas, Igaunijas Bankas, Lietuvas Bankas ziņojumi par 2012. gadu, CSP, Neatkarīgā

***

Latvijas Bankas neparastākie iepirkumi 2013./2014. gadā

Iepirkuma priekšmets Piegādātājs Summa, eiro

Psiholoģiskā atestācija (lēkšana no tilta ar virvi)

Pilsētas piedzīvojumu aģentūra 853,72

Lietišķo formas apģērbu piegāde Baltika Latvija 2562,59

Cepamās pannas piegāde Metos 2538,40

Virtuves un kafejnīcas tehnoloģisko iekārtu

tehniskā apkalpošana Baltic master 28 443,21

Virtuves plīts remonts Prolux 4247,67

Pārtikas preču piegāde* Rodans 9931,64

Pārtikas preču piegāde Italcaf 1408,64

Pārtikas preču piegāde* Premia FFL 1408,64

Formas apģērbu piegāde PRO Fashion 11 079,09

Gada noslēguma balle Virus Art 22 381,77

Pasākuma apkalpošana Private Catering Riga 1408,65

*

Avots: Latvijas Bankas noslēgtie līgumi

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

205 skatījumi




Video

VEA: Darbs visas nozares interesēs nozīmē kompromisus nevis šauru interešu diktātu

17/12/2024

Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs uzskata, ka piecu Vēja enerģijas asociācijas (VEA) biedru izplatītais paziņojums par izstāšanos no asociācijas ir turpinājums...

Lasīt tālāk
Video

Kavējumi grozījumos Ministru kabineta noteikumos apdraud investīciju projektu realizāciju un Latvijas konkurētspēju

17/12/2024

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pauž sašutumu un nopietnas bažas par kavējumiem grozījumos Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!

13/12/2024

“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...

Lasīt tālāk
Video

Saeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās

12/12/2024

Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām

12/12/2024

Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...

Lasīt tālāk
Video

Plānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā

29/10/2024

Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...

Lasīt tālāk
Video

Irēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...

Lasīt tālāk
Video

Kaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?

28/10/2024

19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...

Lasīt tālāk
Video

Mazinās administratīvo slogu būvniecības jomā

23/10/2024

2024. gada 22. oktobra sēdē Ministru kabinets apstiprināja izmaiņas virknē būvnoteikumu, lai mazinātu administratīvo slogu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, novēršot datu dublēšanos...

Lasīt tālāk
Video

ĀM: Jāturpina stingri ieviest esošās sankcijas un jāizskauž “ēnu flote”

18/10/2024

“Sankcijas pret Krieviju strādā – Krievijas ekonomiku un tās ienākumu avots, kas “baro” tās militārās spējas un kara mašinēriju agresijas karā pret Ukrainu, sankcijas ietekmē negatīvi. Krievijas...

Lasīt tālāk