• Tweet

“Latvijas dzelzceļa” pārāk ciešā saikne ar Krieviju pēdējā pusotra gada laikā radījusi nebijušus satricinājumus šajā loģistikas sektorā. Krīze ir tik dziļa, ka bez regulāra valsts atbalsta uzņēmums nespēj savilkt galus. Saspringtajos apstākļos šovasar mainījās “Latvijas dzelzceļa” vadība. Amatā nonāca Rinalds Pļavnieks, kurš lielāko karjeras daļu nostrādājis “Krievijas dzelzceļa” meitas kompānijā. Specdienesti plašāk nekomentē iespējamos drošības riskus, bet vairāki TV3 raidījuma “Nekā personīga” uzrunātie politiķi par šo jaunā dzelzceļa šefa karjeras faktu ir nepatīkami pārsteigti.

Ja naftu un gāzi uzskata par Krievijas asinsriti, tad dzelzceļš tiek dēvēts par mugurkaulu. Pa sliedēm transportē visu. Tagad, Krievijai turpinot asinspirti Ukrainā, arī tankus un raķetes. Miera un jo īpaši kara laikā dzelzceļa satiksme ir būtiskākais veids kā agresors nodrošina savu armiju un spējas uzbrukt.

Ilgus gadus Krievijas dzelzceļu vadīja viens no Vladimira Putina tuvākā loka cilvēkiem – Vladimirs Jakuņins. Tieši viņa vadības laikā noslēgts kā Krievijā teica – gada darījums. “Krievijas dzelzceļš” nopērk 75% akcijas loģistikas kompānijā GEFCO. Tā ierindojas TOP 10 starp visiem kravu parvadātājiem pasaulē.

“Krievijas dzelzceļš” TV (2013.gads): “Viens no lielākajiem gada darījumiem. “Krievijas dzelzceļš” kļuvis par jauno īpašnieku starptautiskajam loģistikas operatoram GEFCO. Tagad Krievijas dzelzceļa aktīvos ir 75% Francijas uzņēmuma. Kontrolpaketi, kas piederēja koncernam “Peugeot-Citroen loģistikas bizness”, pārdoti krievijas dzelzceļniekiem par 800 miljoniem eiro. Vēl 100 miljonus kā teikts līgumā holdings autokoncernam izmaksās no pirmajām dividendēm.”

Franču GEFCO iegāde notikusi saskaņojot darījumu ar Krievijas augstāko vadību. Biznesa plāns noteica, ka, izmantojot GEFCO, Krievijas dzelzceļš spēs piedāvāt unikālu produktu – vest kravas no Tālajiem austrumiem līdz pat jebkuram punktam Eiropā, lietojot tikai savus resursus. Kā skaidroja Krievijas dzelzceļa viceprezidents – tas samazinās izdevumus un cels peļņu. Kas būs tiešs ieguvums Krievijas budžetam.

“Krievijas dzelzceļa” viceprezidents Viktors Stepanovs pauda: “Šī arī ir tā rezerve, lai uzlabotu Krievijas ekonomiku, kas varētu samazināt šīs loģistikas piegādes ķēžu izmaksas, lai tas būtu konkurētspējīgāks bizness tieši Krievijā.”

“Krievijas dzelzceļš” pilnībā pieder valstij un pārvalda gan infrastruktūru, gan sniedz kravu un pasažieru pakalpojumus. Tā darbu cieši uzrauga Krievijas specdienesti. Visticamāk arī meitaskompānijas darbība pēc miljarda vērtā darījuma nonākusi zem Kremļa slepeno iestāžu lupas.

Pilna apmēra karš Ukrainā un tam sekojošās sankcijas šim biznesam Eiropas virzienā pārvelk svītru. 2022.gada aprīlī, saņemot Eiropas komisijas akceptu, GEFCO akcijas no “Krievijas dzelzceļa” pārpērk Francijas kuģniecības grupa CMA CGM. Kā un cik daudz pirmajos kara mēnešos franči samaksāja Krievijai par GEFCO akcijām, publiski nav zināms.

Uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” kopš neatkarības atgūšanas bijis cieši integrēts Krievijas dzelzceļa sistēmā. Šobrīd no šīs atkarības cenšamies atbrīvoties, vienlaikus ciešot būtiskus zaudējumus. Šovasar uzņēmums tika pie jauna vadītāja. Viņš iepriekš strādāja firmā, kas piederēja Putina sabiedrotā Vladimira Jakuņina vadītajam “Krievijas dzelzceļam”.

Ar GEFCO cieši bijis saistīts “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks. Viņš šo amatu ieņem vien dažus mēnešus – kopš 19. jūlija. No 2021. gada bijis Latvijas dzelzceļa valdes loceklis. Bet līdz tam deviņus gadus strādājis dažādās GEFCO struktūras kompānijās. Laikā, kad franču firmu pērk Krievijas dzelzceļš, Pļavnieks ieņem amatus Latvijā reģistrētā tās meitaskompānijā SIA “GEFCO BALTIC”. Līdz 2016. gadam strādājis par biznesa attīstības vadītāju “GEFCO UNITED KINGDOM LTD” Apvienotajā Karalistē. Pēc tam ieņēmis nozīmīgu amatu – bijis globālo klientu vadītājs “GEFCO SA” grupā tās galvenajā birojā Francijā.

Pļavnieks apgalvo, ka visas savas darības laikā nekādu Krievijas ietekmi uzņēmumā neesot sajutis. 2014. gadā, kad Krievija okupēja Krimu, bijis pārdomu brīdis. Bet redzējis, ka Latvija arī pēc tam turpina ar Krieviju strādāt un tāpēc karjeru Krievijas dzelzceļa meitas kompānijā turpinājis.

VAS “Latvijas dzelzceļš” valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks norāda: “(NP: Tad sanāk, ka jūs sākāt strādāt. Tur bija tīri francūži un pēc tam tad, kad jūs sākāt strādāt starptautiski Lielbritānijā, tad jau šis uzņēmums bija nonācis 75% akciju izskatā Krievijas dzelzceļam?) Nu jā, tā varētu teikt, varbūt nedaudz hronoloģija savādāka. Kad es sāku strādāt, tiešām uzņēmums piederēja “Peugeot”/”Citroen” grupai. Un, manuprāt, 2013., 2014. gadā, šī grupa pārdeva 75% akciju Krievijas dzelzceļiem. (NP: Tas viss sakrīt tieši ar to laiku, kad visa pasaule skatās, kas notiek Krimā un ko dara Krievija. Un skaidrs dzelzceļš arī ir tas, kurš, atvainojiet, tankus ved uz fronti. Jums pašam neradās jautājumi par to, vai jūs gribat strādāt uzņēmumā, kuram 75% īpašnieks ir “Krievijas dzelzceļš”?) Jā, protams, man kā jaunam cilvēkam arī tajā laikā radās ļoti daudz pārdomas par šo jomu – kas ir mana uzņēmuma galu akcionārs. Kāda ir viņa ietekme uz uzņēmumu, kāds ir uzņēmuma sniegtais pienesums šim akcionāram, kada ir vispārējā drošības situācija arī mūsu reģionā. Tas, ka 2014. gadā šie notikuma notika, tas bija ļoti pārsteidzoši lielai daļai Eiropas iedzīvotāju. Noteikti to vērtēju. Vērtēju tas, kāda ir “Krievijas dzelzceļa” ietekme uzņēmumā, kurā strādāju. Redzēja to, ka viņa praktiski nav nekāda. Akcionāru maiņu nevar redzēt kaut kādos darbos, kad parādās kaut kādi virzieni vairāk. Un, protams, runāju ar saviem kolēģiem, tai skaitā no Ukrainas biroja, kā viņi skatās uz šiem jautājumiem, vērojot, kas notiek arī Latvijā tajā laikā, kāda ir vietējā transporta nozares politika. Un viņā redzēju to, ka šeit netiek saskatītas pretrunas un turpināju darbu šajā starptautiskajā uzņēmumā.”

Kā 2015.gadā raksta loģistikas izdevums “Automotive Logistics”, Pļavnieks kopš 2015.gada Lielbritānijā bijis biznesa attīstības vadītājs Centrālāzijas, NVS un Baltijas reģioniem. Kas nozīmē arī ciešu viņa pārstāvētā uzņēmuma sadarbību ar Krieviju, caur kuru loģistikas plūsmas organizētas. Globālo klientu vadītāja amats centrālajā birojā Francijā nozīmē, ka Pļavnieks atbildējis par sadarbibu ar klientiem un jaunu klientu atrašanu.

Pļavnieks norādīja: “(NP: Nu, viens ir strādāt, piemēram, Latvijā, un vest kravas uz Krieviju, otrs ir strādāt uzņēmumā, kas pieder Krievijas dzelzceļam. To jūs saprotat?) Jā. (NP: Drošības iestādēm, kad jūs nācāt šeit vadīt “Latvijas dzelzceļu”, neradās jautājumi par šo pagātnes faktu.) Neesmu kompetents tajā, kādā veidā tika reflektēts par manu tā saucamo dzīves gājumu, kas, protams, tika pilnā apmērā iesniegts kompetentajās iestādēs, izvērtēts un, manuprāt, un acīmredzot arī viņuprāt šeit pretrunas netika saskatītas, jo ir tāda objektīva neiesaistība, vai tieša nesaistība. Ziniet, es, protams, neesmu spējīgs komentēt to, ko akcionārs nodeva “GEFCO” grupas padomei jā uzdevumus un tad tālāk jau vadības grupai. Bet, kā jau iepriekš teicu, bija redzams, ka uzņēmuma attīstības vektors Rietumu globālo tirgu virzienā turpinās un ka neparādās intensīvi virzieni, kaut kur nobīdes, kas varētu radīt šaubas vai varētu būt apliecinājums tam, ka ir kāda ir izteikta Krievijas ietekme.”

VAS “Latvijas dzelzceļš” padomes priekšsēdētājs Jānis Lange sacīja: “Varu pateikt, ka mēs kā nominācijas komisija vai arī kā “Latvijas dzelzceļa” padome neesam vērtējuši šīs īpašuma tiesības, un tieši tādēļ šī biogrāfija tiek nosūtīta drošības institūcijām, kas šos jautājumus vērtē atbilstoši savai kompetencei. (NP: Tad jūs neskatījāties tādā kontekstā, ka viņa iepriekšējā darbavieta ir principā bijusi Krievijas dzelzceļa struktūrvienība?) Nē, tādā kontekstā mēs neskatījāmies, bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka jebkurā gadījumā jebkura valdes locekļa jeb nominācijas komisijas izvirzītā kandidāta atbilstība tiek nodota izvērtēšanai valsts drošības struktūrām.”

Satversmes aizsardzības birojs un Valsts drošības dienests rakstiskās atbildēs Nekā personīga plašāk nekomentē vai un kādas bažas par “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja darba pieredzi Krievijas dzelzceļam piederošā kompānijā pastāvējušas. Dienesti esot veikuši pārbaudes, bet par tām plašāk skaidrojumi netikšot sniegti.

Satversmes aizsardzības biroja atbilde “Nekā personīga”: “Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atturas komentēt konkrētas pārbaudes datus. Vēršam uzmanību uz to, ka ikvienas personas pārbaudē speciālās atļaujas izsniegšanai darbam ar valsts noslēpumu tiek skatīti personas autobiogrāfijas dati, tai skaitā bijušās darba vietas, pienākumi un no tiem izrietošie drošības riski. Visas personas pārbaudē iegūtās ziņas tiek vērtētas kontekstā ar potenciālajiem riskiem. SAB apliecina, ka pārbaudes tiek veiktas rūpīgi un noris atbilstoši normatīvo aktu prasībām.”

Valsts drošības dienesta (VDD) atbilde “Nekā personīga”: “Informējam, ka VDD veikto pārbaužu gaitā tiek vispusīgi vērtēta speciālās atļaujas pretendentu uzticamība un spēja nosargāt valsts noslēpumu, dienestam no dažādiem avotiem iegūstot informāciju gan par personu biogrāfiju, gan kontaktpersonu loku. VDD atturas sniegt komentārus saistībā ar konkrētu personu pārbaudes procesiem.”

Rinalds Pļavnieks “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja amatā nonāk, kad Satiksmes ministrs ir Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības. Viņa partijas biedram, kurš joprojām Saeimā vada Nacionālo drošības komisiju, tagad fakts par dzelzceļa šefa iepriekšējām darba gaitām ir jaunums. Pārsteigti ir arī vairāki jaunieceltie ministri.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (“Progresīvie”) norādīja: “Kamēr nav papildus detalizēta informācija, man ir ļoti grūti komentēt par konkrēto personu.”

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Jaunā vienotība”) pauda: “No šīs informācijas, ko jūs man sniedzāt, man, protams, šausmīgi daudz jautājumu radās saistībā ar drošību. Nu es domāju, ka tas pilnīgi noteikti ir jaunā satiksmes ministra arī viens no ļoti būtiskiem jautājumiem. Skaidrs, ka būs jāprasa informācija. Priekš tam mūsu ir drošības iestādes un šis būs jautājums, ko es uzdošu.”

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) sacīja:“”Krievijas dzelzceļam” bija daudzi un dažādi meitas uzņēmumi. Ar šodienas acīm skatoties, protams, ka šī sadarbība ir jāizvērtē no dažāda veida kritiska aspekta punkta. Iepazīšos ar cilvēku, noskaidrošu un arī, protams, jautāšu, vai “Latvijas dzelzceļa” padomes locekļi ir bijuši lietas kursā un vai šos faktorus viņi ņēmuši vērā. Šos riskus ir izvērtējuši, vai, iespējams, konsultējušies arī ar drošības dienestiem. Cik lielā mērā šis risks ir vai nav diskvalificējošs faktors konkrētā amata ieņemšanai.”

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norāda: “Tagad cilvēks ir amatā. Jautājums, ko mēs ar šo informāciju varam darīt. Es domāju, ka jūs darāt ļoti vērtīgu darbu – bez jebkāda sarkasma, jo katra šāda uzmanības pievēršana samazina drošības riskus. Šajā gadījumā es domāju, ka attiecīgi Valsts drošības dienestam būtu jāveic pārbaudes. Uzreiz neņemos tiesāt uz tādu nepārbaudītas informācijas pamata vienu vai otru personu, bet skaidrs, ka tā uzmanība ir jāvērš, vai tur ir saskatāmi kādi drošības riski, vai nav saskatāmi. Ja ir saskatāmi, tad, es domāju, tā tālākā rīcība ir skaidria. Ja nav saskatāmi, tad cilvēks var turpināt darbu, bet jāpatur prātā, caur jāpārbauda, protams, protams, protams.”

“NP: Tad jums šķiet, ka šī te iepriekšējo jūsu pieredze nevar radīt kaut kādas problēmas tajā, ka kāds no valdošajiem politiķiem varētu neuzticēties cilvēkam, kurš ir strādājis “Krievijas dzelzceļa” meitas kompānijā?) Ziniet, es nevaru ietekmēt citu cilvēku viedokli vai uzticību, bet to, ka tam nav pamats, par to es esmu pārliecināts, ka tas noteikti nav bažu iemesls vai pamats šādai neuzticībai. Bet skaidrs, ka katrs cilvēks formē viedokli no saviem priekšstatiem un pārliecībām. Informācijas apjomu, kas viņam ir pieejama. Un esmu pilnībā atvērts dialogam par šo jautājumu, ja kādam adekvātam vidokļa turētājam ir nepieciešams kāds skaidrojums,” sacīja Plavnieks.